Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Olimpiešiem pieprasa lielākas prēmijas
Par sporta jomu Latvijā atbildīgais Saeimas deputāts Sandis Riekstiņš pirms divām nedēļām, izsakoties par prēmijām olimpiešiem un paralimpiešiem paziņoja, ka «parastajiem sportistiem» prēmijām ir jābūt lielākām nekā paralimpiešiem.
Viņš pauda: «Attiecībā uz prēmijām paralimpiešiem – būšu nepopulārs, bet es to nesalīdzinu ar parasto sportu. Tās ir divas dažādas lietas – gan attiecībā uz konkurenci, gan visu pārējo. Nesaku, ka paralimpiešiem jābūt mazāk, bet parastajiem sportistiem jābūt vairāk, ņemot vērā konkurences faktoru…» Šo savu paziņojumu viņš nekautrējās izvietot arī savā kontā Facebook.
Vienā mirklī šis ieraksts kļuva par sociālo tīklu lasītāko vēstījumu – šādi par Latvijas izglītību un sportu atbildīgas amatpersonas izteikumi šokēja sabiedrību, paralimpieši pat pieprasīja viņa demisiju.
Cilvēki bija izbrīnīti, kā vīrs, kurš šādi runā, vispār var būt tik augstā amatā ministrijā, kā arī pārmeta Riekstiņam, ka viņš un sports ir divas dažādas pasaules.
Pats Riekstiņš, redzot sabiedrības sašutumu, itin drīz viedokli no sava Facebook dzēsa. Riekstiņa aizstāvībā pirmā metās partijas biedre izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, kura atvainojās tiem, kurus aizskāra Riekstiņa sacītais.
«Pārrunājot ar Sandi radušos situāciju, ir skaidrs, ka izskanējušais ir radījis pārpratumu, tomēr varu apliecināt, ka ne es, ne ministrija neplāno samazināt esošo prēmiju apmēru vai nevienlīdzīgi attiekties pret olimpisko un paralimpisko spēļu laureātiem,» pauda Muižniece.
Demisionēt netaisās
Sarunā ar PDz Riekstiņš atzina notikušais viņam ir «smaga mācība, un arī papildu stimuls visu izdarīt pareizi un godīgi.» Lai pateiktu, kādēļ, viņaprāt, šobrīd spēkā esošā prēmiju sistēma nav godīga, Riekstiņš ātrumā esot izvēlējies neīsto piemēru un tādējādi aizvainojis cilvēkus, kurus nav vēlējies aizvainot.
«Jā, es kļūdījos ar neveiksmīgo salīdzinājumu. Tagad saprotu, ka vairs nevaru visu brīvi paust, kā domāju,» teica Riekstiņš
«Es varu atkāpties, bet vai problēma šajā jomā pazudīs? Var palikt un mēģināt sakārtot, ko esmu iesācis darīt. Manuprāt, nav vīrišķīgi aizmukt. Vīrišķīgi ir palikt un saņemt pelnītos sitienus un mācīties no tiem.» Skaidrojot, ko tad īsti gribējis ar savu paziņojumu uzsvērt, Riekstiņš atzina, ka paralimpieša prēmēšana neievieš pārmaiņas parasporta infrastruktūrā.
«Iedodam viņiem prēmijas, un viss. Kā valsts it kā esam atpirkušies. It kā problēma ir atrisināta. Bet ko darīt pārējiem parasportistiem, kuri nav olimpieši? Vai izliksimies, ka problēmas nav, vai kaut ko mainīsim?» vaicā viņš. «Vai tie, kas gatavi mani linčot par teikumu, kas izrauts no konteksta, vispār zina par Ministru kabineta noteikumiem prēmēšanā par sporta sasniegumiem? Olimpietis, kas izcīna divas medaļas, saņem prēmiju par abām, taču, ja paralimpietis iegūst divas medaļas, viņš dabū vienu prēmiju – par augstāko sniegumu,» šābrīža noteikumus izpētījis Riekstiņš.
Paralimpietis Apinis: sola vienu, dara citu!
«Suņi rej, bet karavāna iet tālāk,» tā Riekstiņa pārdomas attiecībā uz paralimpiešu prēmijām vērtē četrkārtējais paralimpiskais čempions diska mešanā un lodes grūšanā Aigars Apinis.
Viņš teic, ka Riekstiņa izteikumi sportistos uzdzinuši tikai lielāku spītu uzvarēt gaidāmajās paralimpiskajās spēlēs.
«Paralimpiskajā sportā esmu jau vairāk nekā 20 gadu, un pret cilvēkiem, kas šādi izsakās, godīgi sakot, esmu kļuvis imūns. Tādi ir un būs,» pārliecināts ir Apinis. Riekstiņa izteikumus viņš uzskata par ļoti nekorektiem.
«Tas tikai liecina par cilvēka neizglītotību un neprofesionalitāti sporta jomā. Riekstiņš ne jau pirmo dienu ir šajā jomā un zina, cik lielu darbu paralimpieši iegulda. Viņš man personīgi ir roku spiedis, apsveicis. Arī pie mums uz komiteju bija atbraucis, kur uzklausīja un akceptēja visas mūsu vēlmes un solīja, ka cīnīsies, lai visiem viss būtu līdzvērtīgi – gan olimpiešiem, gan paralimpiešiem. Solīja nodrošināt ekipējumu, treniņu procesu un visu pārējo. Nezinu, kas viņam par aptumsumu bijis galvā, ka viņš tagad pauž šādus izteikumus,» neizpratnē ir Apinis.
Visvairāk viņam sāp sirds par jaunajiem paralimpiešiem, kuri šādas piezīmes ļoti ņem pie sirds.
«Viņi vairākus gadus ir cītīgi trenējušies, gatavojušies, kas, ticiet man, nav viegli. Un īsi pirms došanās uz spēlēm izdzirdēt ko tādu… Tas ir ļoti, ļoti skumīgi,» nopūšas sportists.
