Rīga +1°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Jau tagad ir gan pozitīvas atsauksmes par notiekošo, taču tikpat daudz negatīvu komentāru, jautājumu un piezīmju. Un galvenais jautājums no pedagogu puses – vai un cik ilgi mēs tā varēsim mācīt? Tikai dažiem pedagogiem līdz šim ir bijusi attālinātās mācīšanas pieredze. Lielākā daļa skolotāju tam nebija sagatavoti ne emocionāli, ne metodiski. Tieši tādēļ veidi, kā katrs skolotājs pašreiz strādā attālināti, atšķiras.
Ar vai bez maģistra grāda?
Laiks, kad spiestā kārtā ikvienam pedagogam jāspēj ātri mācīties, kā praksē lietot dažādus komunikācijas kanālus un tehnoloģijas, kā nodrošināt mācību satura apguvi, neatrodoties klātienē tiešā mijiedarbībā ar bērniem, ir apliecinājums tam, ka skolotājam mūsdienās vairs nepietiek tikai ar reiz iegūtu skolotāja kvalifikāciju un ar mācību grāmatām. Skolotājam jābūt spējīgam ātri apgūt jaunas zināšanas, tās izprast un lietot praksē.
Taču, lai skolotājs savā darbībā būtu efektīvs, viņam arī jāspēj kritiski vērtēt to, ko viņš dara un kā viņš dara, veicot nepārtrauktus uzlabojumus.
Mūsdienu skolotājam jābūt izglītotam un ar izcili attīstītu kritisko domāšanu, ar plašu skatījumu un ar spēju mērķtiecīgi pilnveidot savu profesionālo darbību, pieņemot lēmumus, balstoties faktos.
Taču joprojām pedagogiem maģistra līmeņa izglītība, kur pedagogi var attīstīt šīs kompetences, Latvijā nav obligāta. Tas lielā mērā atšķiras no prakses Igaunijā un Somijā, kur pedagogam maģistra grāds ir obligāts.
Latvijas Universitātē sadarbībā ar trim citām Latvijas augstskolām, izstrādājot jauno maģistra programmu “Izglītības zinātnes”, vērtējām potenciālo un iespējamo absolventu nodarbinātības perspektīvas Latvijas vispārizglītojošās skolās. Secinājām, ka Latvijas Republikas normatīvie akti nekādā veidā nenosaka maģistra grāda nepieciešamību darbam izglītības iestādēs. Un turklāt nekādā veidā nestimulē tā iegūšanu. Tāpat secinājām katastrofālu kvalificētu pedagogu (ar atbilstošu augstāko izglītību, kas nav saistīta ar maģistra grāda ieguvi) trūkumu Latvijas skolās.
Ja palūkojamies plašāk, Latvijas normatīvajos dokumentos nav ne prasību, ne papildu motivējošu faktoru, lai pedagogs vēlētos iegūt maģistra grādu izglītības zinātnēs.
Tajā pat laikā Latvijā skolotāji ir gatavi un ieinteresēti studēt maģistratūrā, pedagogi apzinās nepieciešamību izglītoties akadēmiskā programmā. Pirms gada veiktajā aptaujā (piedalījās 185 respondenti) par jaunveidojamo maģistra studiju programmu Latvijas Universitātē, tikai nepilni 9 % no aptaujātajiem uzskatīja, ka maģistra līmeņa studijas viņiem nebūtu nepieciešamas. Daļa aptaujāto pašreiz studēja maģistrantūrā, citi jau bija beiguši studijas, 41,1% aptaujāto izrādīja tiešu interesi studēt maģistratūrā.
Lai gan aptaujā konstatējām, ka tikai trešā daļa aptaujāto pedagogu piekrīt tam, ka viņi tiek motivēti studēt maģistratūrā savās izglītības iestādēs, skolas vadītāju intervijās atklājās aktuāla nepieciešamība pēc pedagogiem, kas spēj ieviest jaunas metodes, lietpratīgi izvērtēt to rezultativitāti, “iziet ārpus savas komforta zonas”, eksperimentēt un pieņemt kompleksus pedagoģiskus risinājumus.
Izglītības iestāžu vadītāji apliecināja, ka maģistra programma ir viena no iespējām pedagogam, kurš ir motivēts izaugsmei, iegūt zināšanas, pieredzi un plašāku skatījumu. Tajā pat laikā atzīstot, ka to neuzskata par izšķirošu saistībā ar pedagoga profesionālo veiktspēju. Vadītāji arī atzina, ka nepieciešamība pēc izglītotiem, kompetentiem pedagogiem ir izjūtama ik dienu, tāpat valstī ir akūti nepieciešami pedagoģijas pētniecības un metodiskie centri, lai veidotu jaunas, zinātniski pamatotas pieejas un pedagoģiskā procesa pilnveide skolās nebūtu atkarīga no fanātiķu entuziasma, bet būtu valstiski plānots, sistēmisks process, kurā prakse cieši saistītos ar jaunākajām atziņām un pētniecību, akcentējot maģistra līmeņa izglītības aktualitāti šādu pieeju īstenošanai.
Pedagoga loma mainās
Tas, ko varam novērot praksē jau tagad, ka pedagogam jaunajos apstākļos ir nepieciešamas daudz dziļākas zināšanas, izpratne un spēja pielietot gan tehnoloģijas, jaunus komunikācijas ceļus, skolotājam jāspēj mērķtiecīgi un didaktiski korekti veidot mācību materiālus skolēniem, vadīt skolēnu patstāvīgo mācīšanos, sniedzot atbalstu un virzot skolēna darbību, sniedzot precīzu atgriezenisko saiti par sasniegto. Jāsniedz arī konsultatīvais atbalsts vecākiem. Tādējādi, lai gan pedagoga darbības kodols saglabājas, mainās gan pedagoga loma mācību procesā, gan formas, kā notiek mācīšana, atbalsta sniegšana. Pedagogam nepieciešams daudz plašāks skatījums uz izglītības procesiem kopumā.
Jau minētajā aptaujā divi populārākie motivācijas argumenti pedagogiem studēt maģistratūrā bija saistīti ar vēlmi pilnveidot savu pedagoģisko kompetenci un iegūt plašāku starpdisciplināru skatījumu izglītībā. Kā trešais populārākais bija skolotāju vēlme piedalīties izglītības procesu plānošanā un īstenošanā.
Ārkārtas situācija ir pavērusi daudz plašākas iespējas pedagogiem iesaistīties plānošanā un uzņemties pedagoģisko līderību un vadību.
Kā liecina skolu prakse, šobrīd skolotājiem ir jāsadarbojas vairāk un biežāk, īpaši, lai nepārslogotu skolēnus. Diemžēl šāda pieredze, īpaši pirmajā nedēļās, ir bijusi atsevišķās skolās. Tajā pat laikā ir arī pozitīvie piemēri, kad visi skolotāji sadarbojas, plāno kopā un katrai klasei veido kopīgu nedēļas darba plānu. Jo, tikai redzot, ko dara otrs skolotājs, ko ir ieplānojis, ir iespējams objektīvi saplānot uzdevumus savā priekšmetā, neradot nevajadzīgu pārslodzi.
Skolotājam precīzi jāizprot, kas ir sasniedzamais rezultāts, kas bērnam ir jāiemācās, tālāk ar tiem secīgi jāsaista uzdevumi, tāpat jāparedz precīza atgriezeniskā saite un jāveicina skolēna mērķtiecīga un apzināta iesaiste. Tikai tā palīdzēsim pašiem skolēniem izprast un vērtēt savu progresu katrā atsevišķajā priekšmetā.
Īpaša vērība attālinātajās mācībās jāvelta tiem skolēniem, kuriem jau tradicionālajā mācību procesā ir grūtības. Skolotājiem sadarbojoties, ir iespēja īstenot arī starppriekšmetu saikni, integrējot vienā tēmā vairāku priekšmetu uzdevumus. Arī tas mazina skolēnu pārslodzi un palīdz visu ieraudzīt kopsakarībās, gūstot plašāku priekšstatu.
Īsā laikā – mūsdienīga izglītība
Paturot prātā aptaujā secināto, veidojām klientcentrētu maģistra studiju programmu, kas ļaus pedagogiem īsā laikā apgūt tos mūsdienīgās atziņās un teorijā balstītus studiju kursus, kuri pedagogam būs vērtīgi ikdienas darbā. Satura ziņā pirmo reizi Latvijā skolotājiem Latvijas Universitātes maģistra studiju programmā Izglītības zinātnes ir iespēja specializēties četros virzienos, kas atbilst šī brīža izglītības aktualitātēm un profesionālās izglītības vajadzībām. Parasti šādās programmās citviet Eiropā piedāvā specializāciju tikai vienā virzienā.
Piemēram, pedagogs varēs specializēties: Dažādība un iekļaušanās izglītībā, Mācīšana un mācīšanās lietpratībai, Cilvēka uzvedība un izglītība un Izglītības vadība. Jaunums ir arī maģistra programmas lielāka elasticitāte, kur studentam būs iespēja kombinēt kursus ne vien no savas specializācijas, bet arī no citām specializācijām un moduļiem. Skolotāji, piemēram, varēs izvēlēties tādus kursus kā Metodisko materiālu izstrāde, Tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizēšana, Kritiskā domāšanas pieeja mācību procesā, Sociāli emocionālā mācīšana, Vērtēšana un izvērtēšana mūsdienu pedagoģijā, kā arī citus, kas ir aktuāli gan šobrīd attālinātās mācīšanās kontekstā, gan Skola 2030 kontekstā.
Ja speciālistam nav pedagoģiskā izglītība, viņš varēs izvēlēties studēt gan programmas īsajā modulī specializācijā Izglītības vadība un Cilvēka uzvedība un izglītība, gan garajā modulī Pedagoģija, kura ietvaros būs iespēja apgūt pamatpedagoģiskās un pedagoģiskās vadības kompetences un attīstīt pētnieciskās kompetences.
Ceram, ka studenti izmantos iespēju maģistra grādu iegūt pakāpeniski, jo katrs atsevišķais maģistra programmas kurss tiks piedāvāts arī kā tālākizglītības kurss, tādējādi studenti varēs pakāpeniski apgūt programmu neierobežotā laikā, pēc tam, attiecīgi, iestājoties programmā, apgūstot trūkstošos kursus, aizstāvot darbu, iegūt maģistra grādu.
