Toms Harjo par bērnību reliģiskā sektā: Savu līdzšinējo dzīvi esmu pavadījis sektā ar pilnīgi izskalotām smadzenēm

Tiekamies divās sarunās Toma piemājas dārzā, kur viņš radījis omulīgu oāzi dabas baudīšanai, dzīvojot tuvu pilsētas centram. Pirmā saruna notiek dienu pēc viņa 29. dzimšanas dienas. 

Dzimšanas diena parasti ir iemesls pārskatīt līdz šim noieto dzīves posmu. Ar kādām sajūtām tu atskaties?

Esmu priecīgs, ka man izdevās uzfilmēt pirmo spēlfilmu Sēklis līdz 25 gadu vecumam. Jaunības maksimālismā un bezrūpībā to īstenojām ar maniem mīļajiem kursabiedriem un draugiem. Par to esmu gandarīts. Bet vispār es neesmu daudz svinējis dzimšanas dienas, šī bija kāda septītā.

Savu līdzšinējo dzīvi esmu pavadījis sektā ar pilnīgi izskalotām smadzenēm.

Un otrā reize, kad to atzīmēju ar vecākiem. Par tā iemesliem būs mana nākamā filma, kurai šobrīd rakstu scenāriju. Atklāšu mūsu piedzīvoto reliģiskā sektā, kurā mana ģimene un es atrados līdz 21 gada vecumam.

Saprotu, ka runa ir par Jehovas lieciniekiem. Nesvinējāt reliģiskā apsvēruma dēļ, ka nav jāpriecājas par grēcīga cilvēka ienākšanu šajā pasaulē? 

Tā tas netika formulēts, lai gan atceros vārdus, ka par miršanas dienām jāpriecājas vairāk nekā par dzimšanu. Iemesls drīzāk bija, ka dzimšanas dienu svinēšana tika pielīdzināta cilvēku godināšanai, bet jāgodina ir tikai Dievs.