Ieva Florence-Vīksne ar vīru Oskaru: Bērns nav eksāmens, tā ir dzīve

– Kā jūs izlēmāt, ka esat gatavi nākamajam lielajam solim attiecībās – ģimenes pieaugumam?
IEVA: Man jau šķiet, ka bērniņi izlemj paši, kad viņiem atnākt… Vislabākajā laikā. 

OSKARS: Patiesībā jau neko nopietni neplānojām, vadījāmies pēc sajūtām. Un tad pār mums nāca spēcīgā sajūta, ka šis ir īstais laiks, neko neforsējot, ļauties mūsu mīlestības pieaugumam.

Ieva: Vecmāte teica, ka Dievs man ir devis tādu iegurni, kāds tas ir, un, ja bērniņš dabiski piedzimt nevar, tad ir jārīkojas pēc cita scenārija.

IEVA: Bija ļoti daudz darba, neprātīgs skrējiens… 2020. gads sākās ar pilnīgi jaunu skatījumu uz dzīvi – man bija mainījies darba statuss, līdz ar to arī Oskaram daudz kas pamainījās, bijām pārvākušies uz jaunu dzīvokli… Līdz tam 24/7 biju teātrī, ar Oskaru satikāmies vien vakaros pēc izrādēm. Pat brīnos, ka mēs apprecējāmies. (Smejas.) Pamazām atguvu veselību, dzīves vitalitāti, mēs ar Oskaru pavadījām vairāk laika kopā. Tad ļoti ātri pieteicās Leonards. 

– Kāpēc tik rūpīgi no apkārtējiem slēpāt grūtniecību un faktu par gaidāmo bērniņu?
OSKARS: Šis laiks sakrita ar pandēmiju un mājsēdi, un mēs esam pateicīgi, ka varējām šo laiku vairāk veltīt viens otram un bērniņa gaidīšanai.

IEVA: Man gribējās sajust, kā ir būt tikai sev, saprast, kāda ir mana dzīve… Sākumā par grūtniecību zināja tikai mana mamma. Oskara vecākiem pateicām tikai pēc trim četriem mēnešiem. Ļoti gribējās šo brīdi paturēt sev, bez liekas apkārtējo uzmanības.

OSKARS: Ieva arī mācēja ļoti prasmīgi noslēpt augošo vēderiņu. Viņa bija īsta maskēšanās meistare. (Smejas.) Instagram ir bildes, kur Ieva jau ir septītajā grūtniecības mēnesī, bet, pateicoties pozai un veiksmīgi izvēlētam apģērbam, to nevar redzēt.