Jāņa Vimbas pirmā intervija pēc aiziešanas no Nacionālā teātra: Tas radīja emocionālas sāpes

– Kopš vasaras vidū tika izlemts, ka turpmāk Latvijas Nacionālo teātri vairs nevadīsi, ir pagājis diezgan ilgs laiks. Kā tev pa šo laiku ir klājies?
– Šķiet, labi – dzīvoju! Esmu ticis pāri tam, kā ir dzīvot bez teātra.

– Kāda ir dzīve – bez teātra?
– Mierīgāka. Vienkāršāka. Baudpilnāka. Arī jēgpilnāka. Harmonija ir atslēgas vārds. Šobrīd dzīve ir harmoniskāka.

– Noteikti ir arī bet…
– Mainīt dzīvi neizdodas tik ātri, kā biju plānojis. Man bija svarīgi sakārtot galvu un saprast, ko gribu darīt tālāk. Bet nu jau, šķiet, esmu veltījis pārāk daudz laika tai domāšanas un analīzes fāzei. Taču beidzot esmu atradis, kurā virzienā iet. Ārpus teātra. 

Jā, man bija divi piedāvājumi kinojomā, bet no abiem atteicos. Arī vienā teātrī man piedāvāja spēlēt…

– Iztēlojos, ka tu varētu atgriezties teātrī kā režisors vai arī kļūt par kāda uzņēmuma vadītāju… Vai esmu tālu no patiesības?
– Teātra režijā es paspēju pastrādāt ļoti maz. Taču, manuprāt, izdevās labas izrādes, Latvijas Nacionālajā teātrī tās joprojām ir izpārdotas – priecājos, ka manas izrādes nav noņemtas no repertuāra. Tomēr šobrīd teātra režijai saku nē.