Vairas Vīķes-Freibergas brīnišķīgo kleitu stāsti: Komplimenti bira kā no pilnības raga

«Tērps ir mūsu otrā āda. Līdz pat 20. gadsimtam jau no tālienes pēc tērpa varēja pateikt, kas ir šis cilvēks, varēja pateikt viņa sociālo stāvokli, mantības stāvokli vai pat profesiju. Mūsu laikos tas ir mainījies, bet protokoli ir spēkā. Un tāpēc pirmais izaicinājums, kas man pavērās pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā, bija tas, ka valsts vizītēs konstitucionālās monarhijās pēc protokola manam stāvoklim atbilstoša persona ir karalis un karaliene.

Prezidentūras laikā man bija jāiegādājas tik daudz tērpu!

Līdz ar to bija jādomā, kā es ar savu tērpu varu adekvāti pārstāvēt valsti. Sapratu, ka man jāģērbjas pēc klasiskiem labas gaumes paraugiem, tajā pašā laikā es nevarēju vienkārši vilkt melnu vai zilu uzvalku, kā to dara vīrieši. Parasti izvēlējos lietišķu kostīmu vai kostīmkleitu, un uzskatīju, ka varu to atļauties jebkurā krāsā, gluži tā, kā to darīja Anglijas karaliene Elizabete II vai Nīderlandes karaliene Beatrikse.