
Pilsēta, kurā var nogurt tikai no skaistuma. Venēcija arhitektes Līvas Kreisleres acīm
Parasti cenšos aizbraukt uz Venēciju reizi gadā – ne tikai tāpēc, ka kā arhitekte kultūras jomā interesējos par abām biennālēm (arhitektūras un mākslas), bet arī tāpēc, ka, ik gadu šeit atgriežoties, sajūtu līmenī pamazām iepazīstu šo vietu jau pavisam citādā līmenī. Baidos pat teikt, bet attīstās sajūta, ka pilsētā esi savējais. Lai arī, būsim godīgi, Venēcija ir tūrisma pārsātināta un būt savējam vai vietējam ir ļoti privileģēta pozīcija. Jebkurā gadījumā šī kultūras, mākslas un garīguma meka joprojām turas virs ūdens, joprojām ir daudz īsta un garšīga, un no skaistuma pat sanāk nogurt. Uz Venēciju jādodas ārpus vasaras karstās svelmes un tūristu pūļiem – jo dziļāk rudenī, jo labāk!
Foto: Unsplash
Mākslas meka
Ceļojumu uz Venēciju ir vērts plānot ilgāk par pāris dienām. Ne tikai tāpēc, ka šo pilsētu var pētīt nedēļām ilgi, bet arī tāpēc, ka tur risinās pasaulē nozīmīgākais mākslas notikums – Venēcijas biennāles 61. starptautiskā mākslas izstāde (šogad tā apskatāma līdz novembrim).








































































































