Vai viegli būt Tutai? Intervija ar populārā bērnu raidījuma galveno varoni Lieni Sebri

Tuta ir kā mana māsa, reizēm mums kaut kas neiet vienā rakstā, bet tad tomēr saprotu, ka nevarētu bez viņas dzīvot.

– Liene, lūdzu, pastāsti, kā tu kļuvi par Tutu! 
– Man piezvanīja un uzaicināja uz provēm, un, lai gan nezinu, kā notika atlase, tieši mani izvēlējās Tutas lomai. Viss notika tik strauji, ka nebiju ne ļoti sagatavojusies, ne par to satraukusies. Domāju, tas būs projekts uz laiku, ar īsām sērijām. Un tā es tajā visā iekritu. Nevarēju pat iedomāties, ka viss aizies tik tālu. Nesen nofilmējām jau astoto Tutas lietu sezonu! 

Šo četru gadu laikā gan augusi radošā komanda, gan mainījies raidījumu saturs. Sākumā bija īsākas sērijas ar vieglākiem uzdevumiem, bija daudz improvizācijas, bet ar laiku scenāriji kļuva sarežģītāki, apzinoties, ka arī mūsu skatītāji ir kļuvuši prasīgāki, tādēļ arvien ejam dziļumā un plašumā. Bet nav tā, ka raidījumā viss notiek kā pēc grāmatas, ņemot vērā tikai scenāriju. Es esmu tā, kas atdzīvina tekstu un priekšmetus, tas viss iziet caur mani, ņemot vērā arī to, kāds tajā mirklī ir mans dvēseles stāvoklis. 

– Ko tev pašai nozīmē Tuta?
– Tuta ir kā mana māsa, reizēm mums kaut kas neiet vienā rakstā, bet tad tomēr saprotu, ka nevarētu bez viņas dzīvot. Es ļoti mīlu Tutas tēlu, viņa padara manu dzīvi krāšņāku un interesantāku. Tuta ir kā tāda bērnu auklīte. Daudzi ir jautājuši, cik Tutai ir gadu. Tutas vecums ir tāds nenoteikts, piemēram, viņai varētu būt sešpadsmit gadu. Lai tā būtu! Paldies maniem gēniem, ka es izskatos jaunāka par saviem gadiem! (Smejas.) Bet Tuta nav bērns, jo es esmu tā, kas bērniem skaidro, ko nedrīkst darīt, kā jārīkojas.