Oskars Špickopfs: Īsti vīri spēj raudāt, atzīt savas sāpes, nespēku, arī lūgt palīdzību

Patiesībā katram vīrietim 35–40 gadu vecumā būtu jāuzdod sev jautājums: ko gribu darīt ar savu dzīvi tālāk, kāpēc dzīvoju?

– Teici, ka tikko biji atvaļinājumā. Pat izdzīvotājiem laiku pa laikam vajag atvaļinājumu?
– Jā! Tās gan bija tikai dažas atvaļinājuma dienas. Tāds īsais atvaļinājums tepat pa Rīgu – ar ģimeni baudījām kultūru, bijām Doma baznīcā, uzkāpām tornī, tad ciemojāmies Vidzemē, apskatījām jaunas vietas dabā. 

– Kā tu nonāci līdz idejai, ka jādibina Izdzīvošanas skola un jāstrādā ar vīriešiem?
– Mani vienmēr interesējuši cilvēki. Studējot augstskolā, arī sākot apmācības Studentu bataljonā Zemessardzē, sāku domāt par to, kāpēc noteiktās situācijās, grūtībās, stresā daži cilvēki rīkojās tā, bet citi citādi. Kāpēc kāds metas palīdzēt, uzņemas atbildību, ir drosmīgs, patstāvīgs, bet kāds – apjūk, norobežojas, nespēj pieņemt lēmumus, viņam viss krīt no rokām ārā?