«Vidzemes ceriņu» saimnieks Uģis Pīrs: Pat ja zinātu, ka ceturtā operācija nepalīdzēs…
Atteikties no kaifa par to, ko dari, nedrīkst nekādos apstākļos! Pat slimībai neviens nav devis tiesības šo baudu atņemt – tāda ir Vidzemes ceriņu saimnieka Uģa Pīra pārliecība un nu arī pieredze. Varu tikai iedomāties, kā viņš atkal vienos naktī Gaujas Murdēnu pakalnos ar traktoriņu pļauj zāli, jo uguņi taču tam verķim ir! Un Uģa bruka tajā brīdī lai pastāv pie ratiem.
Foto: Matīss Markovskis
Atzīstos, ka Uģi un viņa sievu Anitu, kuru viņš sirsnīgi uzrunā par Anitiņu, pazīstu jau labu laika strēķi. Savu reizi esmu no viņiem iegādājusies Portugāles vīnu – viņiem ir savs veikaliņš Mārupē House Of Portuguese Wines. Savu reizi esmu bijusi pie abiem Zosēnos, Gaujas Murdēnos, iepirkt ceriņu stādus, jo nezinu nevienu citu, kuram būtu tik plaša kolekcija – vairāk nekā 90 dažādu sugu un šķirņu.
Uģi glābj tikai labā gaume un iekšējais estēts – viņš prot ģērbties un ar platajiem krekliem notušēt to, kas nav akcentējams.
Nezinu arī nevienu citu, kurš, beidzis Mākslas akadēmiju un būdams veiksmīgs interjera dizainers, cilvēks, kuram visas lietas, kas ar māju būvēšanu un iekārtošanu, iet no rokas (bijis pat uzņēmums ar miljons eiro apgrozījumu!), pēkšņi pašos brieduma gados tik krasi mainītu savu nodarbošanos un kļūtu par dārznieku – vienkārši audzētu ceriņus, filadelfus un nu jau arī hortenzijas. Savā ziņā tāds latviešu Forests Gamps – dzīvo ar baudu un vēlmi atrast savu patieso dzīves mērķi.
Tagad, kad aumaļām līst lietus, sēž savā Rīgas četristabu dzīvoklī siltumā un omulīgi, tajā paša laikā aizrautīgi stāsta par romantiku lauku īpašumā: «Nebijām pagājušajā rudenī apgriezuši visas hortenzijas un filadelfus, un tos mēs ar Anitiņu tagad divās dienās apgriezām. Divatā. Cik daudz? Nūūū, liels lauks: trīspadsmit rindas, katrā 50–100 gabali. Kopā varētu būt ap 600–700, vairāk.
