Ārsts Feders par ajavaskas bīstamību: Mums ir milzīga ezoterikas pārņemta sabiedrības daļa

Skaidro

Dr. Roberts Feders
•  Kardiologs, internists, ehokardiogrāfijas speciālists un galvenais ārsts Dr. Federa Vācijas-Latvijas kardioloģijas centrā.

Vispirms – kas ir ajavaska?

Vira, novārījums, kurā tiek samiksētas divas psihodēliskas – psihi ietekmējošas – substances, ko lieto Amazones lietus mežu iezemiešu ciltis kulta rituālos ar nolūku paplašināt savu realitāti. 

Spriežot pēc publikācijām, filozofs un antropologs Vents Sīlis, kas pirms daudziem gadiem bija devies uz Peru pie Amazones indiāņiem, kur joprojām saglabājušās arhaiskās dziedināšanas prakses, atzīst, ka Rietumu patērētāju kultūrā augušam cilvēkam šos indiāņu rituālus ir grūti saprast.

Tepat, Ķēdaiņos vai Ādažos, šamanis uzjauc pilnīgi nezināmās devās dziru, ko neviens nav pētījis, un cilvēki ir gatavi to dzert – riskēt ar savu veselību un pat dzīvību! 

Indiāņiem šajās praksēs notiek cilvēka apziņas mijiedarbība ar psihes arhaisko, bezapzināto daļu – to, kas tuvāka dabai. Var teikt, ka tā ir iespēja risināt sarunu ar gariem, turklāt esot pie pilnas apziņas. Ajavaska tiek gatavota no vīteņauga koku liānas (Banisteriopsis caapi) – to mēdz dēvēt arī par garu liānu vai mirušo liānu –, sajaucot to ar dažādu augu lapām, kas satur paaugstinātu dimetiltriptamīna (DMT) daudzumu. Augiem apvienojoties, lapas izdala spēcīgu psihodēlisko halucinogēnu – DMT –, bet liānas vīnogulājos esošais harmalīns nodrošina, ka DMT efekts turpinās aptuveni trīs vai četras stundas. 

Atšķirībā no mums indiāņi psihoaktīvās vielas saturošos augus lieto ne tādēļ, lai truli apdullinātos.