«Valsts maksā uzturlīdzekļus tēva vietā, kuram ir deviņi bērni.» Runā Edgars Līcītis

Pret cilvēkiem, kam ir rokas un kājas, ir jābūt nulles tolerancei – celies, ej strādā un piedalies sava bērna ­audzināšanā!

– Runājam savdabīgā datumā – piektdiena, trīspadsmitais.  
– Tas man pilnīgi neko neizsaka – tikai kārtējais datums. Viss ir galvā – kā cilvēks kaut ko uztver, tā arī ir. Manī nav nekādas māņticības. 

– Uzturlīdzekļu garantiju fondā pēc palīdzības vēršas tikai cilvēki, kuriem ir bērni. Jums pašam ir bērni?
– Esmu precējies otrreiz, man ir divi pusaudži no pirmās laulības. Apprecējāmies jauni, ar laiku sapratām, ka dzīvojam nevis kā laulātie, bet labi draugi. Mēs varētu būt labs piemērs, kā vecāki var mierīgi sakārtot attiecības tā, lai bērni neciestu. Viņi ikdienā dzīvo pie mammas, bet arī es satieku bērnus gandrīz katru dienu. Viņi paši izvēlas, kad pie kura nāks vai paliks, jo vienlīdz labi jūtas pie abiem.