Kristīnes Garklāvas tētis Egons: Ja bērns pats izdarījis izvēli, ir brīži, kad jāpalīdz ar motivāciju

Egons: Kritizējam tos, kas Latvijā ierodas uz visu gatavu, bet paši neesam bijuši gatavi darbam, un devušies prom uz visu gatavu.

Egons Garklāvs ir dizainers, vidzemnieks, kas pirms četrdesmit gadiem kā jaunais mākslinieks nepalika Rīgā, bet nolēma atgriezties savas bērnības vietās Cēsu pusē, lai tur taptu Garklāvu ģimenes mājas. Egons neko nedara pieticīgi – ja ceļ ģimenes māju, tad pamatīgu, ja pie mājas rok dīķi, tad nevis vienu, bet vairākus, ja, mazbērnu iedvesmots, rada bērnu riteni Leg&go, tad tas kļūst par pasaulē godalgotu Latvijas dizaina produktu. Ne pašmērķīgi, bet tāds ir viņa vēriens. Šobrīd viņš pieķēries Vidzemes senākās rijas atjaunošanai. Egona vecākā meita, TV žurnāliste Kristīne gribētu, lai tēvs vairāk ir mājās, bet – pati darbam nododas tikpat atdevīgi.

– Mūsu saruna būs valsts svētku numurā. Egon, Atmodas laiks sakrita ar tavu jaunību – vai Latvija šodien atšķiras no tās iedomātās valsts, kādu tava paaudze cerēja ieraudzīt? 

EGONS: Domāju, ka jā. Cilvēku kvalitāte tomēr nebija tāda, kādu mēs gaidījām, par daudz šī valsts bija nopostīta. Redzam, ka neesam, kādi varējām būt. Laikmeta nopelns, neko jau neizmainīt. Lai atjaunotu valsti, ir jāieliek milzu darbs, daudzi tam nebija gatavi. Turklāt, jaunais emigrācijas vilnis iznesa ārā milzīgu cilvēku kopumu, zaudējām trešdaļu nācijas. Kritizējam tos, kas Latvijā ierodas uz visu gatavu, bet paši neesam bijuši gatavi darbam, un devušies prom uz visu gatavu.