Dižkoku ābece – kā atpazīt, mērīt, rūpēties

• Kā dižkoku atpazīt, un ko ar to drīkst darīt?

• Kas jāievēro attiecībā uz jebkuru īpašumā augošu koku? 

Skaidro ILZE SRAUTA,
Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļas vadītāja. 

Pirms savā lauku īpašumā veic kādas izmaiņas, der izpētīt, kādi koki tur aug. Var gadīties, ka iegādātā īpašuma teritorijā aug viens vai vairāki dižkoki, uz kuriem attiecas īpaši noteikumi un par kuriem jārūpējas sevišķi atbildīgi.

Kā atpazīt dižkoku?

Lai koku atzītu par dižkoku, galvenais ir tā izmēri, kas noteikti Ministru kabineta (MK) noteikumu Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi 2. pielikumā Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma). Latvijā reģistrēts teju 6000 dižkoku, taču realitātē to varētu būt trīs četras reizes vairāk. 

Ja pagalmā vai jebkur citur īpašumā augošu koku rotā Ozollapa, tas koka saimniekam neuzliek pienākumu koku rādīt tūristiem.

Populārākais dižkoks Latvijā ir ozols – lai ozolu atzītu par dižkoku, tā apkārtmēram jābūt 4 metri – 1,3 metru augstumā no sakņu kakla (šis mērīšanas parametrs attiecas uz visiem kokiem). Otrs izplatītākais dižkoks ir priede – tās apkārtmēram jābūt 2,5 metri. Trešā ir liepa, kuras apkārtmēram jābūt 3,5 metri. MK noteikumos kopumā norādīti 54 dažādu Latvijā augošu koku izmēri, kas atbilst dižkoka statusam.  
Lai gan Latvijā ir speciāla Dabas aizsardzības pārvaldes uzturēta datubāze Ozols, kurā reģistrē dižkokus, kokam nav noteikti jābūt reģistrētam, lai tas būtu dižkoks. Ja koks ir sasniedzis noteikto apkārtmēru, tas ir dižkoks neatkarīgi no tā, vai tas ir reģistrēts! Lai izmērītu koka apkārtmēru, nav jāsauc Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists – to izdarīt var ikviens koka saimnieks pats. 

Kā pareizi nomērīt koka apkārtmēru?