Biezs, tumīgs, sātīgs, nedaudz pikants gaļas sautējums jeb čili

Katoļu baznīca stingri iebilda pret čili vārīšanu, dēvējot to par velna dziru, kas cilvēkos liekot uzbangot iekārei un citām dzīvnieciskām dziņām. 

No dievietes vai velna katla 

Čili jeb chilli con carne šūpuļa vietu nez kāpēc ierasts piedēvēt Meksikai. Te pie vainas būs gan spāniskais nosaukums, gan arī čili piparu pārbagātība – un bez čili, kā zinām, Meksikā iedomājams vien retais ēdiens. Taču meksikāņi gan no čili autoru goda atsakās kā no slapja suņa. Nevienā kārtīgā meksikāņu pavārgrāmatā čili receptes patiešām neatrast! 

Bet par šī ēdiena patieso izcelsmi klīst visdažādākie nostāsti. Kāds pat piesauc mistisku spāņu mūķeni, kas ar kūpoša čili katlu kaut kad 17. gadsimtā nolaidusies no debesīm, lai pabarotu bada cietējus Meksikas ziemeļu tuksnešainajās zemēs. Par šādu iespēju būtu jābrīnās kaut vai tāpēc, ka ilgus gadsimtus šeit valdošā katoļu baznīca stingri iebilda pret čili vārīšanu, dēvējot to par velna dziru, kas cilvēkos liekot uzbangot iekārei un citām dzīvnieciskām dziņām. 

Cita versija vēsta par Āfrikas imigrantiem, kas smagajos pusbada apstākļos prata likt lietā savas prasmes un zināšanas, lai no vispieticīgākajām izejvielām – kaltētas gaļas un čili pipariem, kā arī no Āfrikas līdzi atvestām garšvielām – pagatavotu neticami labu, sātīgu sautējumu.