Elpošanas un veselības treneris Māris Žunda: Pareizi elpojot uzlabojas arī sekss
Iekšā, ārā, iekšā, ārā. Mēs to darām līdz 25 000 reižu dienā, par to nedomājot. Tomēr elpošana ir daudz vairāk nekā tikai skābekļa nokļūšana organismā. Tā stimulē nervu sistēmas darbību, līdzsvaro organisma pH līmeni, ietekmē asinsspiedienu un daudzus citus ķermeņa procesus. Ar elpu vari sev palīdzēt justies labāk.
Foto: Shutterstock
MĀRIS ŽUNDA,
elpošanas un veselības treneris, Rūdīšanās skolas dibinātājs
Pētījumi pierāda: jo nepareizāk mēs elpojam vai vairāk esam stresa režīmā, jo sliktāka ir mūsu veselība.
Dzīve sākas un apstājas ar elpu. Bez ēdiena mēs varam izdzīvot nedēļām, bez ūdens – dienām, bez gaisa – ne ilgāk par dažām minūtēm. Tas, kā mēs elpojam, nosaka, kā mēs jūtamies tagad un kā jutīsimies rīt. Vai tu jūti mazāk enerģijas, nekā vēlētos? Tu naktī grozies un nevari pilnvērtīgi izgulēties, pamosties nogurusi? Tavas smadzenes pastāvīgi ir trauksmē, un tu nevari nomierināt nepārtraukto domu šaudīšanos? Tu uztraucies par visu? Nespēj kustēties un vingrot, kā vēlies? Pētījumi pierāda: jo nepareizāk mēs elpojam vai vairāk esam stresa režīmā, jo sliktāka ir mūsu veselība.
Ātra krūškurvja elpošana stimulē trauksmi veģetatīvajā nervu sistēmā un nosacīti mūs gatavo cīņai. Savukārt lēna vēdera elpošana noskaņo ķermeni, lai tas atpūstos un atjaunotos. Fantastiski, ka mēs varam izmantot elpošanu kā rīku un šos procesus vadīt. Diemžēl lielākoties esam iestrēguši nepārtrauktas cīņas režīmā – elpojam strauji. Bet, apzināti pārņemot kontroli pār elpošanu, mēs kļūstam daudz efektīvāki un jūtamies labāk.
Kāpēc elpot pareizi ir tik labi?
• Saldāks miegs. Cilvēks ir vienīgais dzīvnieks, kurš var gulēt muti vaļā, un daudzi tā arī dara. Bet mutes elpošana miera stāvoklī izraisa skābekļa deficītu, paaugstina stresu un pasliktina miega kvalitāti.
• Uzlabojas sirdsdarbība. Saspringta, neritmiska un haotiska elpa rada tādu pašu sirds ritmu, un tas it nemaz nav veselīgi.
