«Šobrīd vājums gan sevī, gan citos man ir grūti izturams.» Arhitekte Zane Tetere-Šulce

Viņa vienmēr ir bijusi pamanāma – gan ar profesionālajām spējām, gan perfekti noslīpētu vizuālo tēlu. Pieticīgu un pelēku viņu grūti iedomāties. Šogad Zanei palika četrdesmit. Viņas attieksmē pret šo gadu skaitli ir neslēpta ironija.

Manī nav sakārtotas attiecības ar nāvi. Bet man ir labi gēni, es dzīvošu līdz deviņdesmit sešiem!

– Dzīvē notiek daudz interesantākas lietas nekā mani četrdesmit. Protams, ir iekšēja koķetērija par to. Cilvēkiem, kas apveltīti ar humora izjūtu, tā ir iespēja nedaudz pasmieties par sevi. Sabiedrības uzstādījumi un spiediens par gadiem liek izturēties ar pašironiju. Taču es biju noilgojusies pēc ballītes, pasūtīju pie Pixie Won’t Play zīda kleitu ar rūsas atsauci – zīds, kas pārklājies ar rūsas pleķīšiem (smiekli). Ļoti feini nosvinējām.

Mūsdienās skaitļi ir tik relatīvi, vecums ir tikai mūsos. Redzam, ka skaistuma kults mainās un arī cilvēku uztvere par to, kaut vai body positive tendence. Protams, esmu paaudze, kas jūt sevī sex, drugs and rock’n’roll, bet man ļoti patīk, ka tagad aktuāls ir veselīgs dzīvesveids. Ja cilvēks sāk domāt, kas ir aiz ārējās fasādes, tas ir tikai apsveicami.

Bet esmu arī estēte. Skatoties spogulī, redzu izmaiņas, kas mani brīžiem izsit no līdzsvara. Mana atskaites sistēma – tikai un vienīgi es pati. Protams, ir cilvēki, kas ir autoritātes un kaut ko nozīmē, bet manas lielākās cīņas ir tikai un vienīgi ar sevi. Daudzšķautņaina tā mana iekšējā pasaule, ar kuru jātiek galā. Tas, ko redzu spogulī, ir atskaites punkts, kur es atrodos. Redzu, ka laiks iet uz priekšu.