Dita Lūriņa-Egliena: Tā mana raušanās projām un mācīties ir salīdzināma tikai ar izdzīvošanas instinktu

Vasarā Dita mēnesi pavadījusi leģendārās performanču mākslinieces Marinas Abramovičas institūtā Grieķijas kalnu ciematā. Un jau otro gadu viņas dzīves lielākā daļa paiet Igaunijā, kur Dita Mūzikas un teātra akadēmijā studē performances mākslu jeb laikmetīgās fiziskās performances veidošanu. Prombūtne no Latvijas arī palīdzēja vieglāk pārdzīvot skaļo skandālu ap Raimonds Paula dziesmu lielkoncertu Mežaparkā, kam Dita bija režisore.

Es Maestro mīlu un cienu, bet arī zinu, ka ar viņu sarunāties nav vienkārši, un negribu šajā brīdī to visu vēlreiz urdīt. Nezinu, kādas pašlaik ir viņa emocijas, arī attiecībā uz mani, bet sirdī esmu pārliecināta – ja nebūtu šo sakāpināto emociju, viņš saprastu, kāpēc es tur biju, kāpēc paliku un kas bija tā ideja, par kuru stāvēju.

Latvijā tu pēdējā laikā esi redzama pavisam maz, jo Igaunijā studē performances mākslu. Un pēdējos mēnešus vispār pavadīji kaut kur Grieķijā un Itālijā, izraujoties tikai uz Skroderdienu izrādi un koncertu Manai dzimtenei. Ko īsti tu šovasar darīji?

Esmu tikko atgriezusies, un tas bija tik intensīvi, ka man pat vēl nav vārdu, ar kuriem izstāstīt šo pieredzi. Tagad būs pirmā reize, kad to daru.