Rīga +10°C 
Atskatoties uz savas karjeras pirmsākumiem, Baiba atzīst, ka popularitāte bija apzināta izvēle, kuras sekas viņa pieņēma jau pašā sākumā: «Paklausies, ar to vellu līgumu es noslēdzu sen. Sveicināti! Viņš atnāca ar līgumiņu. Faustu vajag skatīties, tur viss skaisti ir pateikts priekšā. Tu gribi gozēties starmešu gaismā un tajā pašā laikā palikt inkognito. Nu, tas nebūs! Jārēķinās.»
Slavenā TV personība neslēpj, ka atpazīstamība uzliek zināmus uzvedības ierobežojumus, īpaši mūsdienu tehnoloģiju laikmetā, kad jebkurš garāmgājējs var kļūt par nejaušu dokumentālistu. Viņa jūtas pateicīga liktenim, ka jaunības dullumus izdevies izbaudīt laikā, kad digitālā kontrole vēl nebija visaptveroša.
«Tas nozīmē, ka tu nevari piektdienas vakarā atpīt bizi Rīgā pa naktsklubiem un nodot uguņus, pa galdiem dejot un darīt, kas ienāk prātā. Nu, nevari! Katrs ir operators, katram tagad ir kamera. Es savus labākos kumeļa gadus nodzīvoju bez kamerām – podziņu telefonu laikā. Kameras bija manā darbā, bet tad, kad gribēju atpīt bizi, tad visiem bija podziņu telefoni. Paldies Dievam! Tur es to tvaiku nolaidu – tajos deviņdesmitajos. Tad, kad 2006. gadā piedzima mana meita Hermīne un IPhone ar visu kameru, tad bija jāpieņem lēmumi. Bet tajā brīdī es jau biju sazemējusies.»
Attiecībā uz negatīviem komentāriem un anonīmiem kritizētājiem, Baiba saglabā apskaužamu vēsumu.
Viņai svešs viedoklis nav prioritāte, kamēr saskaņa valda pašas tuvāko cilvēku lokā: «Kāda man starpība, ko viņi par mani runās! Man galvenais, lai par mani labi domā mans dzīvesbiedrs.»
Galu galā, viņa uzskata, ka vēlme apspriest citu dzīves ir dabiska cilvēka dabas sastāvdaļa, un tajā nav nekā nosodāma: «Es arī runāju par citiem, es tur neko sliktu neredzu. Nu, lai runā, tātad dzīvs cilvēks! Lai runā, ja cilvēkiem baudu tas sagādā, lūdzu, no rīta, vakarā un pa nakti vēl parunājiet!»
