Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Joprojām formā
«Man, tpu, tpu, tpu, viss ir kārtībā. Veselība ir. Lieli bērni ir. Laime ir. Tāpēc iepriecināt nevienu nevaru,» joko Nākums.
Ja salīdzina, kāds viņš bija savas karjeras ziedu laikos un tagad, nevar manīt lielas atšķirības. Viņš joprojām ir lieliskā formā, gariem matiem, uz slēpēm un šauteni plecā. Tas pats Ješka! Pats sportists par to tikai pasmejas.
«Norakstīsim labo formu uz to, ka man ir jauna sieva,» saka Jēkabs un atzīst, ka nekad nav apvainojies, ja dēvēts par Ješku. «Tas man nav traucējis, jo tāda bija iesauka komandā!»
Audzina jaunos talantus
Kad 90. gadu beigās Latvijas biatlona lieliskais četrinieks Oļegs Maļuhins, Ilmārs Bricis, Gundars Upenieks un Jēkabs piedalījās stafetes sacensībās, notiekošo slēpošanas trasē ar aizturētu elpu vēroja gan skatītāji klātienē, gan pie TV ekrāniem. Adrenalīns bija milzīgs.
«Tās ir neaizmirstamas emocijas,» atzīst Jēkabs. Viņam žēl, ka sportistiem Pekinas ziemas olimpiskajās spēlēs jācīnās klusumā.
«Tā vietā, lai izbaudītu šo notikumu, kas notiek tikai reizi četros gados, viņus nemitīgi pičkās un pārbaudīs. Nedrīkstēs ne kontaktēties ar citu valstu sportistiem, neko. Bet drausmīgākais, ka nebūs skatītāju. Emocionāli tas būs ļoti grūti. Būs viņiem tie skatītāji jāizdomā un emocijas jārada pašiem sev galvā. Skatītāji dod milzīgu uzrāvienu, tas ir neatsverams dzinulis. Galu galā, visi sportisti savā ziņā ir aktieri, kuriem nepieciešama uzmanība un aplausi,» skaidro Jēkabs.
Augstākajā līmenī šobrīd konkurētspējīgi ir tikai divi Latvijas biatlonisti – Baiba Bendika un Andrejs Rastorgujevs.
Cerības staru, ka Latvija reiz atkal būs biatlona elitē, vieš Jēkaba Nākuma entuziasms un azarts, ar kādu viņš meties iekšā jauno biatlonistu skološanā. Viņa izveidotais Ogres biatlona klubs darbojas jau trešo gadu, un Jēkabs ar prieku atzīst – interese par šo sporta veidu ar katru gadu aug ne tikai vecākiem, bet arī bērniem.
«Ogres biatlona klubam tūlīt atzīmēsim trešā gada jubileju. Atceros, ka uz pirmo treniņu atnāca viens audzēknis. Tagad ir 60. Esam vienīgais privātais biatlona klubs Latvijā, kurš reāli strādā, nevis skaitās tikai uz papīra,» ar paveikto lepojas Ješka.
Viņa paša bērni gan nav aizrāvušies ar biatlonu. «Viņiem ir citas intereses. Mūzika! Bet tad jau redzēs, kā būs nākotnē. Mēs bērniem neko neuzspiežam. Iespējams, jaunākā meita varētu trenēties,» spriež viņš. Biatlona klubā Jēkabs strādā kopā ar sievu Unu.
«Esam sadalījuši uzdevumus bērnu trenēšanā. Una ir labais, bet es – sliktais. Un kopā mums izdodas panākt vēlamo – motivēt sportistus.» Nākums cer, ka reiz kāds no viņu skolas audzēkņiem pārstāvēs Latviju olimpiādē. «Tas ir klusais sapnis, par kuru negribas skaļi pļāpāt…»
