Rīga +9°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
1
-
0
-
0
-
0
-
Māris Muitenieks ar sievu Sandru Papē
«Ir cilvēki, kas izvirza nereālas prasības un paši netiek galā ar to, ko grib. Tad arī nekāda dzīve laukos uz ilgu laiku neizveidojas,» ir pārliecināts MĀRIS MUITENIEKS. Viņš kopā ar sievu SANDRU no Kuldīgas pirms pieciem gadiem pārcēlās uz Papi Lietuvas pierobežā. «Mēs esam pieticīgi, un mums mājās joprojām nav klasiskās dušas, nav arī veikala aiz stūra. Taču nomazgājušies esam un paēduši arī.»
Māris Muitenieks savu senču īpašumā izveidojis kempingu un pēc pieredzes stāsta, ka tas nedod pietiekami daudz līdzekļu izdzīvošanai, jo nozarei ir izteikts sezonas raksturs.
Pirmajos divos trijos gados pēc pārcelšanās no Kuldīgas finansiālā puse bijis pats grūtākais jautājums.
Kuldīgā viņš darbojās celtniecības jomā un organizācijā Nekomerciālās kultūras attīstības centrs.Meklējot darba iespējas Papē, Māris ziemā pļāva niedres Papes ezerā un brauca strādāt uz aptuveni pussimt kilometru attālumā esošo Liepāju. Vēlāk izdevās atrast domubiedrus, ar kuriem kopā izveidot organizāciju Kuršu iniciatīvu fonds. Tā atjauno niedru jumtus vēsturiskām ēkām Papes Ķoņu ciemā, Papē un Nidā, projektiem piesaistot valsts un Eiropas Savienības līdzekļus.
Sandra un Māris uz laukiem nolēma pārcelties tad, kad dēli beidza studijas Rīgā. Līdz tam ģimene Mikjāņos pavadīja tikai vasaras. «Kad bērni bija pusaudžu vecumā, negribējām viņus lauzt un pierādīt, ka laukos dzīve ir labāka,» Māris stāsta. Tagad izrādījies, ka tas bijis pareizais lēmums. Jaunākais dēls Martins un viņa sieva Paula Aleksandra kopš pagājušā pavasara arī dzīvo Papē.
Māris jau uzreiz jutās piederīgs vietējai sabiedrībai, jo Rucavas pusē bija dzīvojis līdz triju gadu vecumam un vēlāk Mikjāņos pavadījis daudzas vasaras. Viņš negaida neko no citiem, bet pats ir sabiedriski aktīvs. Organizē pasākumus, iesaistās politikā.
«Pašvaldībā kā jaunpienācējs sākumā šķitu interesants. Mani aicināja uz domes sēdēm, prasīja viedokli jautājumos, kurus pārzinu, bet vēlāk tas beidzās. Viņiem nepatika, ka saku, ko domāju,» viņš spriež.
«Lielā daļā lauku pašvaldību aizvien ir kolhoza domāšana.» Vēloties mainīt pastāvošo iekārtu un novērst neizdarības, kandidējis novada domes vēlēšanās. Līdz šim gan ne reizi nav ievēlēts un turpmāk arī vairs nekandidēs.
«Mans mērķis bija pārcelties uz šejieni un atjaunot savas vēsturiskās senču mājas, bet nu esmu iegājis tik dziļi sabiedriskajā dzīvē, ka vairāk daru kaut ko citu.»
Tas, ka tuvākajā apkārtnē cits citu pazīst, no vienas puses, ir labi, jo ērti atrast, piemēram, meistarus. Tas ir arī sava veida drošības garants, ka ar bērnu nekas slikts nenotiks, jo visi zina, kurā ģimenē kurš dzīvo, un kāds vienmēr būs ko redzējis vai dzirdējis.
Tāpat ir zināmi vecāki, pie kuriem bērns ciemojas, un draugi, pie kā vajadzības gadījumā meklēt. No otras puses, reizēm tomēr gribas anonimitāti, piemēram, ieejot veikalā, nav patīkami, ka visi pēta, ko tieši liec groziņā.
«Tas, ka veikala nav tepat aiz stūra un uzreiz nevar dabūt visu, ko iegribas, ir pat labi. Tas ietaupa līdzekļus,» saka Māris Muitenieks.
