Puķe, par kuru drīkst aizmirst – dienlillija jeb dienziede

Iesaka Inta Plūme, Dienliliju dārza saimniece, audzē vairāk nekā 850 dienliliju šķirņu.

Dienlilijas (Hemerocallis) jeb dienziedes nosaukums radies no tā, ka viens zieds zied tikai vienu dienu. Taču gausties par īsu ziedēšanu tāpēc nevajag. Četrus piecus gadus vecam krūmam ir 10–15 ziedkāti, un uz katra no tiem var būt pat 15–20 pumpuri, kuri atveras pakāpeniski, tā nodrošinot viena krūma ziedēšanu pat mēnesi. Ir arī īpašas dienliliju šķirnes, kuras pēc galvenās ziedēšanas dzen otros ziedkātus un zied pat divas reizes gadā. Kārdinoši, vai ne?

Puķe, ko drīkst aizmirst

Man patīk dienlilijas, jo tās ir ne tikai pievilcīgas, bet arī ļoti viegli audzējamas un kopjamas. Ne velti vācu selekcionāri dienziedes raksturojuši kā inteliģento sliņķu puķes. Tās vienkārši iestāda to augšanas dziļumā, mazliet virs saknēm, kārtīgi salej un… aizmirst! Bet jūlijā un augustā bauda ziedēšanas krāšņumu.

Citi lasa

Aiva Alksne

Dārzs

Nenokavē! Pavasara stādu tirdziņi maijā

Marta Kalniņa

Slavenības

Meita parāda, kā tagad izskatās franču aktieris Alēns Delons: Mans nemirstīgais…

Elza Krūmiņa

Ekoloģija

Vai tiešām Latvijā aizliegs malku? Atbild klimata un enerģētikas ministrs

Atkarībā no laikapstākļiem dienlilijas zied no jūlija sākuma līdz septembra vidum – vienas sāk jūnija beigās, citas – jūlija beigās. Līdz ar to, izvēloties dažādas šķirnes, var pagarināt ziedēšanas laiku dārzā.

Bet ir bijušas sezonas, kad pēdējās ziedošās dienlilijas savā dārzā esam fotografējuši pat oktobra vidū.

Dienziedes atšķiras ar ziedkātu augstumu, ziedu diametru un formu, krāsu un lapojumu. Iecienītākās ir klasiskās – ar apaļiem ziediem no 8 līdz 17 centimetriem diametrā, taču ļoti efektīgas ir pildītās un zirnekļveida, kurām ziedlapiņu izmērs var pārsniegt 25 centimetrus.

Populārākā joprojām ir dzeltenā krāsa, kas saulainā laikā uz zaļa fona izceļas īpaši koši. Savukārt mākoņainā dienā uz zaļā vislabāk eksponējas violetie un sarkanie toņi.

Raibs gar acīm

Dienlilijas ir tik ļoti atšķirīgas, ka dažkārt cilvēki, ieraugot bagātīgo ziedēšanu, teic, ka krāsu, formu un dažādības dēļ raibs ņirb gar acīm. Šim nu jau klasiskajam teicienam par godu arī vienu no dienziedēm esam nosaukuši tieši tā – ‘Raibs gar acīm’.

Katru gadu mūsu dārza apmeklētājiem piedāvājam apskatīt un iegādāties jaunas, tostarp mūsu pašu selekcionētas, šķirnes. Selekcijas darbs ir ļoti laikietilpīgs. Ilgāku posmu vērojam, vai šķirne katru gadu ir vienāda, un tikai tad laižam tautās. Ja tā nav ilgstoši pārbaudīta, vienā krūmā var uzziedēt, piemēram, gan sarkani, gan dzelteni ziedi.

Pasaulē ražīgākie ir ASV dienliliju selekcionāri, jo dienvidu štati ir ļoti pateicīgi šo puķu audzēšanai. Taču ne vienmēr no turienes ievestās dienziedes Latvijā uzvedīsies tieši tāpat, kā attēlots katalogā, jo klimatisko apstākļu atšķirības var būtiski ietekmēt zieda īpašības.

Arī mums sākotnējā kolekcija tika atgādāta no ASV, taču daļu no ievestajām dienlilijām bijām spiesti likvidēt, jo tām bija dažādi trūkumi – neatbilda krāsa, tās slikti vairojās, nepilnvērtīgi ziedēja…

Savukārt tās amerikāņu šķirnes, kas nopērkamas Dienliliju dārzā, ir vairāk nekā desmit gadu pārbaudītas un atbilst visām labākajām dienziežu īpašībām. Tā teikt – izturējušas konkursu.

Pasaules dienliliju selekcionāriem joprojām ir uz ko tiekties, jo vēl nav izdevies radīt ziedus trīs krāsās: sniegbaltā, zilā un melnā.

Maz ir tīru un košu krāsu, piemēram, kā klasiski sarkana nagu laka vai ugunsdzēsēju mašīna. Vairāk raksturīgi pasteļtoņi un saplūdināti toņi. Vienīgi dzeltenais ir ļoti košs un tīrs, ar daudzām niansēm.

Nosaukumi ar stāstu

Jaunai šķirnei atrast vārdu nav viegli. Ģimenē ilgi kopā esam prātojuši, kādu nosaukumu katrai dot. Dienlilijām īpaši piestāv sieviešu vārdi. Katra dāma taču grib, lai viņas vārdā būtu nosaukta kāda puķe! Taču dažām esam devuši arī vīriešu vārdus.

‘Hercogs Jēkabs’, kas nosaukta par godu manam trešajam dēlam Jēkabam.

Nevienai šķirnei nosaukums nav ticis nejauši. Tā kādai zirnekļveida dienziedei vīrs deva vārdu ‘Moriartijs’, jo viņam ļoti patīk slavenais detektīvs Šerloks Holmss, kurš savu lielo cīņu izcīnīja ar profesoru Moriartiju. Zieda smalkās izstieptās ziedlapas viņam radīja asociācijas ar šo tēlu.

Audzēšanas nianses

• Dienlilijas var stādīt no aprīļa līdz oktobrim, bet, ja grib, lai tās uzzied jūlijā un augustā, tad labākais laiks stādīšanai, pārstādīšanai un dalīšanai ir pēc noziedēšanas – no augusta beigām līdz oktobrim. Darot to agrā pavasarī, kad ir tikko sākusies veģetācija, var traumēt auga saknes, pārstādīšana sagādās šoku, tāpēc stāds pirmajā gadā var neziedēt. Taču otrajā gadā jāzied noteikti.
• Dienziedes ieaugs arī no nelielas saknītes, taču labāks būs stāds ar spēcīgām saknēm.
• Pirms stādīšanas jāapgriež lapas, lai lieki neuzturētu zaļo masu un augs labāk iesakņotos. Jāiztīra un jāizgriež vecās saknes.
• Labāk iestādīt seklāk nekā par dziļu, jo augšanas centrs ir ļoti tuvu saknēm. Ja tas tiek aprušināts, tad iespējams, ka augs neveidos ziedkātus.
• Lai dienlilijas bagātīgi un krāšņi ziedētu, nepieciešamas sešas stundas atklātas saules dienā. Tās ziedēs arī pusēnā, tikai varbūt ne tik koši.
• Veidojot dārzu, ņem vērā, ka dienlilijas ļoti ātri saaugs un krūms var noēnot blakus esošos augus, tādēļ tās ieteicams stādīt 80–100 centimetru attālumā citu no citas.
• Ja laika gaitā dienziedes sāk veidot mazāk ziedkātu, tas nozīmē, ka tās saaugušas par biezu. Iesaku krūmus sadalīt un pārstādīt ik pēc 5–10 gadiem.
• Dienziedes augs jebkurā zemē, izņemot ļoti smilšainu augsni, kas jāielabo ar kūdru vai melnzemi. Tām patīk neitrāla augsne. Daudzos dārzos dienziedes nīkuļo, ja tiek mulčētas ar skujkoku mulču, kas augsni skābina. Var izmantot lapu koku šķeldu, bet ne pārāk biezā kārtā un neapberot augšanas centru. 
• Rudenī lapas nevajag nogriezt, jo tās ziemā kalpos par segu saknēm. Kamēr vien ir veģetācijas periods un temperatūra plusos, tikmēr saknes no lapām izsūc barības vielas, kas palīdz pārziemot un pavasarī dod spēku augt.
• Vecās sakaltušās lapas noņem pavasarī pēc sniega nokušanas. Tas jāizdara iespējami agrāk, lai vēlāk lietainā laikā neveidotos lakstu puve. 
• Kad noņemtas vecās lapas, mēslo ar kompleksajiem minerālmēsliem, kuriem ir samazināts slāpekļa saturs. Noteikti nevajag lietot organisko mēslojumu – kūtsmēslus, nātru vai zāļu vircu –, kas ir bagāts ar slāpekli, jo tad dienziede tikai lapos, bet nedzīs ziedkātus. Jo mazāk mēslosi, jo krāšņāk tā ziedēs. 
• Ilgstoša sausuma periodā ziedēšanu paildzinās laistīšana. Ja pietrūks spēka pumpuru plaucēšanai, dienlilija liekos vienkārši nobirdinās.
• Vecos ziedkātus pēc noziedēšanas izgriež, bet neizrauj, lai netraumētu augšanas centru.
• Ja, raisoties pumpuriem, pirmais ir uzblīdis un kroplīgs, tas nozīmē, ka tajā ir ieperinājusies ziedu ērce. Šādus pumpurus vajag izlauzt un sadedzināt.

Ar ko kopā stādīt?

Dienziedes sader kombinācijā ar skujkokiem un jebkuru citu ziemcieti, kura zied citā laikā, piemēram, peonijām un īrisiem. Manā dārzā tās aug blakus peonijām, rozēm un citām ziemcietēm.  

Kur nopirkt stādus?

• dienlililijudarzs.lv
• dienlilijas.lv
• daugmaleslilijas.lv
• darzaabc.lv
• pukulauki.lv

Selekcionāra viedoklis

Sirds kūst no zaļajām

Guntis Grants, audzē 550 dažādas dienlilijas, pats radījis 84 šķirnes:

«Uzskats, ka dienziede ir bezproblēmu puķe, kas iztur visu, bija patiess līdz laikam, kad ASV selekcionāri uzsāka savu darbību Floridā. Jaunās šķirnes, kas maksā vismaz 250 dolārus, pārsvarā nāk no turienes, kur ir subtropu klimats, un mūsu apstākļos pirmajā ziemā var aiziet bojā.

Ar jaunumiem pārāk neaizraujos, jo mans mērķis ir ziedu noturība Latvijas klimatā. 

Mana sirds kūst, ieraugot zaļas dienlilijas, kas ir viens no virzieniem pasaules selekcijā. Zaļganais var būt gan zieda vidū, gan uz ārmalas, vai arī – zaļgana zieda maliņa ar adatiņām un āķīšiem. Man pašam arī ir viena zaļgana šķirne – ‘Zaļās acis’ – ar zaļu viduci, kas īpaši izceļas dienas pirmajā pusē pēc atvēršanās. 

Viens no beidzamo gadu dienliliju selekcijas sasniegumiem ir ļoti cakainas ziedu malas. Manā dārzā tumši violetās šķirnes ar baltām cakām no ārzemju kataloga gan nemaz tā īsti neizskatījās, tikai ļoti karstā vasarā parādījās mazas cakiņas. Mūsu selekcionāru izaicinājums ir panākt, lai dienlilijas tādas būtu arī vēsākā klimatā.

Vēl selekcionāri mēģina radīt zilas dienlilijas, un ir sanākuši tīrāki vai netīrāki violeti toņi. Ja krāsa izdevusies harmoniska, šie ziedi ir ļoti skaisti, eksotiski. Pēdējā laikā ir parādījušās arī gandrīz tīri baltas dienlilijas. Man pašam arī tādas ir, piemēram, ‘Balles kleita’, ‘Gaida’ un ‘Smaida’.»