Garšaugi Līgo vakaram

Uz neatgriešanos pagājis laiks, kad Latvijas dārzos galvenie garšaugi bija lociņi, dilles un pētersīļi. Tagad, plānojot garšaugu dobi, kasti vai podu, vispirms jātiek skaidrībā par savām vēlmēm un vajadzībām, iepazīstot dažādu aromātisko augu garšu. Turklāt garšaugus vari stādīt ne tikai dārzeņu, bet arī puķu dobēs, jo tie ir ļoti dekoratīvi. 

Ziemotājus audzēt vieglāk

Garšaugus, kas pie mums ziemo – timiānu, oregano, izopu, citronmelisu, estragonu un piparmētras –, ir viegli audzēt. Taču viengadīgajiem, piemēram, bazilikam un majorānam, kuru dzimtene ir siltās zemes, jāvelta vairāk rūpju, jo mūsu ziemas tiem ir par aukstu, dienas par īsām un centrālapkures sezonas gaiss par sausu. Tāpēc gadās, ka, rudenī ienesot telpās, garšaugi drīz vien aiziet bojā.

Dilles, lokus, pētersīļus un baziliku vari sēt, taču vairumam garšaugu labāk iegādāties stādus, jo to audzēšana ir gana sarežģīta. Tie jāsēj agri, jau janvārī, un uzdīgstot nepieciešams nodrošināt speciālu apgaismojumu. Daži garšaugi, piemēram, citronzāle un selerijas, dīgst tikai vienmērīgā mitrumā un pastāvīgā temperatūrā ap plus 20 grādiem, turklāt diezgan ilgi, līdz pat divām trim nedēļām.

Citi lasa

Santa.lv

Slavenības

«Ne gaidību laikā, ne pēc meitas piedzimšanas nav palīdzējis finansiāli.» Dita Grauda atklāti par attiecībām ar Mr. Kauliņu

Aiva Kanepone

Kino

Juris Žagars: Milzīgā māja, ko gadiem esmu būvējis, palikusi tukša

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

Garšaugus laukā stāda maija beigās. Labiem ziemotājiem, piemēram, timiānam vai estragonam, salnas neko nenodarīs – var apsalt lapiņas, taču paši augi neies bojā. Siltumu ļoti mīlošus augus, piemēram, baziliku, labāk stādīt siltumnīcā vai arī dobēs ne ātrāk kā ap Jāņiem – vēsā laikā tie neaugs, bet, ja būs arī mitrs, tad nopūs.

Podos un kastēs

Dobēm galvenokārt izvēlas daudzgadīgus garšaugus, bet viengadīgos, kas pie mums neziemo, stāda podos un kastēs – iespējami tuvāk virtuvei, lai tie būtu viegli pieejami. Selekcionāri radījuši arī speciāli podiem un kastēm paredzētas dekoratīvas šķirnes. 

• Iekārtā podā burvīgi izskatīsies ananasu piparmētra ar balti raibām dekoratīvām lapām, kas stiepjas uz leju un burvīgi smaržo, arī indiāņu piparmētra, veidojot līdz pat metru garu, pasakaini smaržīgu dzinumu asti.
• Dekoratīvas ložņājošas šķirnes ir radītas rozmarīnam, timiānam, oregano un citiem garšaugiem. 
• Kombinējot dažādus garšaugus kastēs, raugies, lai tie, kas izaug gari, būtu vienā malā, piemēram, stāvās piparmētras, citronmelisa, estragons, izops, majorāns, un nenomāktu īsos, piemēram, baziliku, ložņājošo oregano, timiānu, zemo citronmētru, ananasu piparmētru.  
• Vienā podā vai kastē nevajadzētu stādīt vairāk par divām, trim piparmētrām, lai nesajauktos garšas. Stādot piparmētras podos un kastēs kopā ar citiem augiem, jāņem vērā, ka tām ir diezgan agresīva sakņu sistēma un vasaras beigās tās var būt izpletušās pa visu kasti.
• Kaut gan gribas, lai augi podā vai kastē būtu kupli, uzreiz nesastādi pārāk biezi, jo šaurībā uz otru vasaras pusi tie var aiziet bojā. Turklāt augi ātri izdzers ūdeni un tāpēc vajadzēs laistīt vairākas reizes dienā. Saaugot par biezu, var uzmesties miltrasa. Pret to īpaši uzņēmīgāki ir augi ar lielām, mīkstām lapām, piemēram, baziliks. Saslimušos augus atliek izraut vai nogriezt līdz ar augsni.
• Ja garšaugus apsēdušas laputis – otra biežākā sērga –, tos apgriez, nomazgā un apsmidzini ar cukurūdeni, kolu vai zaļajām ziepēm.

9 audzēšanas nianses:

1. Gandrīz visi garšaugi labi jutīsies saulainā vietā.  
2. Augsnes ziņā garšaugi nav īpaši prasīgi, tomēr ir atšķirības. Piemēram, karijzālei, kas dabā aug pie Vidusjūras, patiks irdena, smilšaina, pat nedaudz akmeņaina, diezgan nabadzīga augsne. Rozmarīnam un timiānam nepieciešama ūdenscaurlaidīga augsne. Estragons, lupstājs un piparmētras labāk augs barības vielām bagātā zemē.
3. Garšaugi labāk pārziemos vietās, kur ziemā nekrājas ūdens. Slapjumā var izsalt pat visizturīgākā piparmētra. 
4. Regulāri galotņo! Kad galotnīte stiepjas uz augšu un augs sāk izstīdzēt, tā jākniebj nost, lai veidotos kuplāks krūmiņš.
5. Nepieļauj, ka garšaugs uzzied, jo tad tas visu spēku atdos sēklām un svaigi dzinumi vairs neaugs. Īpaši svarīgi galotņot stēviju, kurai ļoti patīk raisīt ziedus, taču lapas tikmēr var pārstāt augt. Vēl ļoti būtiski tas ir timiānam, salvijai, majorānam, piparmētrai, bazilikam un oregano. Daudziem augiem pēc uzziedēšanas lapiņas kļūst sausākas un, nogatavojoties sēklām, pasliktinās garša.
6. Neiekaltē! Sausums apstādina augšanu, un var nodzeltēt krūmiņa pamatni. Ja garšaugi aug podos vai kastēs, aizbraucot uz pāris dienām un neaplaistot, tie var iekalst. Pat ja augu izdosies reanimēt, iespējams, apakšējās lapiņas nodzeltēs. Tiesa, daži augi, piemēram, baziliks, labāk pārcieš iekaltēšanu nekā pārlaistīšanu. Arī lavanda, it īpaši, kamēr vēl maza, mitrumā ātri nopūst.
7. Mēslo! Nepaēdis garšaugs būs mazāk aromātisks, tam vieglāk piemetīsies miltrasa vai citas slimības. Reizi nedēļā izmanto Vito, Biolan vai citu dārzeņu audzēšanai paredzētu mēslojumu. Lai nekaitētu veselībai, ir ļoti svarīgi nepārsniegt pieļaujamo devu.
8. Apšķinot augu, raugies, lai paliek vismaz 2–3 lapu žākles, no kurām veidoties jaunajiem dzinumiem. Cerojošiem augiem atstāj vismaz 5–7 mazās lapiņas, lai notiktu fotosintēze.
9. Piparmētras, raudene, citronmelisa, estragons, arī timiāns izteikti plešas. Ja šie augi iestādīti podos, vari izņemt ceru no podiņa, pārgriezt uz pusēm vai četrās daļās un vienu daļu iestādīt atpakaļ. Pārējos sastādi mazākos podos un izmanto dāvanai, ejot ciemos, vai iestādi dārzā dobē. Būs rezerve, ja augs podiņā aizies bojā

VĒRTS IEPAZĪT:

• Kolas zāle jeb dievkociņš (Artemisia abrotanum L.). Izceļas ar kolai līdzīgu garšu un smaržu. Diļļveidīgais krūms izaug 1–1,5 m augstumā. Lai tas būtu kupls, ieteicams laiku pa laikam apgriezt. Ja ieņēmis nevēlamu formu, pavasarī var nogriezt 10 cm no zemes, un tas saceros no jauna. Piemērota liesa, kaļķaina, ūdenscaurlaidīga augsne. Labi ziemo. 



• Karijzāle jeb itāļu salmene (Helichrysum italicum, sinonīms Helichrysum angustifolium). Nedaudz atgādina lavandu. Mazliet rūgtena garša, līdzinās salvijas un vērmeles krustojumam. Izaug 40–60 cm augsta. Zied koši dzelteniem ziediem, bet, ja ir vēlme to bieži lietot uzturā, līdz ziediem nevajadzētu aizlaist. Regulāri apgriezts, veidos kuplāku ceru, un allaž tiksi pie svaigiem, mīkstiem dzinumiem. Latvijā ziemu nepārcietīs, taču rudenī var ienest telpās un vēl labu laiku audzēt uz palodzes. Ja būs gana gaismas un augs sagaidīs pavasari, varēsi atkal izstādīt laukā. Labi jutīsies arī balkona kastē vai palielākā podā.



• Olīvzāle (Santolina viridis). Kompakts augs ar sīkām, adatainām lapiņām. Patīk tiem, kam garšo olīvas. Nepieciešama barības vielām bagāta augsne un regulārs mitrums. Labi iederēsies akmeņdārzā, jo veido skaistu, apaļu ceru, kas vasaras otrajā pusē zied sīkiem, dzelteniem ziediņiem. Daļēji ziemcietīga. Piesedzot var pārziemināt siltumnīcā.
• Citronverbēna (Aloysia citrodora). Lapas zaļas, spīdīgas, šķēpveida, saberztas patīkami smaržo pēc citroniem. Zied no jūlija līdz septembrim maziem, baltiem ziediem. Labos apstākļos izaug līdz 50 cm augsts, kupls krūms. Patīk vidēji mitra, trūdvielām bagāta augsne. Līdz augustam bagātīgi jālaista un ik pēc divām nedēļām jāmēslo. Piesedzot var pārziemināt siltumnīcā.



• Limonādes zāle jeb Meksikas agastahe (Agastache mexicana). Siltajās zemēs populārs limonādes augs. Pasmaržojot agastahi, vispirms sajutīsi anīsu, kas lēnām pāries citrona notī. Augs ir 60–90 cm augsts un zied violetiem vai ziliem ziediem. Piecietīs vidēji bagātu augsni, bet priecāsies par trūdvielām. Vairāk piemērota dobēm, bet var stādīt arī podā uz balkona. Siltās Latvijas ziemās var pārziemot.



• Sēņu zāle (Rungia klossii). Apmēram 60 cm augsta, ar tumši zaļām, spīdīgām, ovālām, kraukšķīgām lapām, kam piemīt maigs sēņu aromāts. Zied pavasarī debesziliem ziediem. Audzē auglīgā, labi drenētā augsnē. Mūsu klimata apstākļos nepārziemo.



• Franču estragons (Artemisia dracunculus). Augam piemīt anīsa smarža, kas kopā ar citiem tā aromātiem veido izteiksmīgu smaržu buķeti. Līdz 150 cm augsts. Piemērota barības vielām bagāta, mēreni mitra vai mitra augsne. Franču estragonu uzskata par vērtīgāku nekā krievu estragonu. Atšķirībā no krievu estragona franču estragona lapas un dzinumu galotnes plūc visu vasaru.



• Oregano jeb raudene (Origanum vulgare). Garšas ziņā atgādina ko vidēju starp majorānu un timiānu. Tā ir patīkami pikanta, ar vieglu kampara niansi. Salīdzinot ar majorānu, raudene ir mazliet asāka, kodīgāka. Garšas un aromāta intensitāte ir atkarīga no augsnes un siltuma. Lai cers augtu kupls un ziedošs, to ieteicams 2–3 reizes sezonā kārtīgi apgriezt. Augs izaug 20–50 cm augsts, sīkām, garenām lapiņām, rozā ziediem. Piemērota viegla, ūdenscaurlaidīga, sausa augsne.
• Timiāns (Thymus vulgaris). Kā liecina pats nosaukums, zeltlapu timiānam ir koši dzeltenas lapas. Tā garša ir mazliet pikanta, tajā jaušamas kādas notis gan no rozmarīna, gan pipariem, gan pupumētras, gan majorāna. Izaug 10–40 cm augsts. Piemērota ūdenscaurlaidīga, kaļķaina augsne.
• Rozmarīns (Rosmarinus officinalis). Raksturīga rūgtena garša un aromāts, kas nedaudz atgādina skujas un sveķus, kamparu un eikaliptu. Pie mums rozmarīns nav tradicionāls puķu dobju garšaugs, bet podiņos un puķu kastēs tas noteikti jutīsies kā mājās. Ja ziemā augu pasargā no sala, bet telpās no pārmērīgi sausa un karsta gaisa, tas katru gadu augs arvien lielāks un kuplāks. Piemērota ar humusu bagāta, ūdenscaurlaidīga augsne. Izaug 0,5–1,5 m augstumā. Piesedzot vari pārziemināt siltumnīcā. Latvijas reģionam pielāgotie stādiņi var izturēt pat mīnus 5 grādus.
• Ārstnieciskā salvija (Salvia officinalis). Ziemcietīgs augs ar lielām, pelēki pūkainām lapām un zili violetiem ziediem. Piemērota ūdenscaurlaidīga, kaļķaina augsne. Izaug 40–60 cm augsta. Latvijas ziemās virszemes daļa var nosalt, bet saknes neizsalst, un augs pavasarī veido jaunus dzinumus.



• Ananasu salvija (Salvia rutilans). Viengadīgs liela izmēra krūms ar ļoti izteiktu, saldu smaržu un koši sarkaniem skariņveida ziediem. Latvijā neziemo.
• Dārza pupumētra (Satureja hortensis). Sauc arī par čaberu, ir smailas lapas un mazi violeti ziediņi.
• Kalnu pupumētra (Satureja montana). Tai ir kuplākas lapas un baltsārti ziedi, kā arī krietni asāka garša, kas ziedēšanas laikā ir visintensīvākā. Augs ir 25–40 cm augsts. Piemērota ūdenscaurlaidīga, viegla augsne. Kalnu pupumētra aukstās ziemās un kailsalā var izsalt.
• Kruzuļotā piparmētra (Mentha spicata crispa). Stāva, ar lielām, izteikti robotām lapām. Ar vidēji spēcīgu mentolu. Ātri aug un vairojas. Ja vēlies audzēt podā, tā ik pa laikam jāpārstāda lielākā un jāgalotņo.
• Ananasu mētra (Mentha suaveolens). Lapas ļoti dekoratīvas, ar baltām svītrām, tādēļ iecienīta puķu kastēs un apstādījumos. Izaug līdz pusmetram. Ar vāju mentolu un saldenām zemeņu notīm. Svaigām lapām piemīt neliels ananasu aromāts. Latvijā pārziemo vidēji labi atkarībā no augsnes mitruma.
• Ingvera mētra (Mentha x gentilis variegata – Ginger Mint). Iegarenās lapas rotā koši dzeltenas un baltas strīpas. Iecienīta balkona kastēm, jo skaisti karājas pāri malām. Ložņājoša, ne augstāka par 30 cm. Bez mentola, vidēji saldenām notīm. Pie mums ziemo vidēji labi.

Rūtas receptes:

Marināde gaļai

• grieķu jogurts
• kapātas piparmētru lapas
• citrona sula
• sasmalcināti ķiploki
• sāls
• pipari
• karote medus

Sajauc kopā visas sastāvdaļas un apsmērē gaļas gabaliņus. Marinē vismaz divas stundas. Cep uz grila mērenā temperatūrā.

Marināde vistas krūtiņai

• kapātas piparmētru lapas
• timiāna lapas
• jāņogas vai dzērvenes
• ķiploka daiviņa
• medus
• sāls, pipari
• nedaudz olīveļļas

Ogas saspaida kopā ar eļļu, ķiploka daiviņu un kapātām piparmētrām. Pievieno pārējās garšvielas un medu. Marinādi iemasē vistas krūtiņā ar visu ādu un atstāj uz pāris stundām ievilkties.

Uzticamās kombinācijas 

Vasarai piestāv ūdens stikla traukā. Izgreznojot to ar augļu šķēlītēm un garšaugu lapiņām, ūdens iegūst garšu.

• Vaniļa, zemenes un baziliks. Tase šķēlēs sagrieztu zemeņu, sēkliņas no vaniļas pāksts un sauja bazilika lapiņu.
• Zemenes un piparmētras. Zemenes šķēlītēs un sauja piparmētru lapiņu.
• Gurķis un garšaugi. Gurķa sloksnītes un rozmarīns, timiāns, piparmētras.
• Citruss un koriandrs. Citrons vai laima ripiņas un sauja koriandra lapu.
• Greipfrūts un rozmarīns. Puse sagriezta greipfrūta, daži zariņi rozmarīna un ledus. Samaisi, ieliec uz nakti ledusskapī.
• Mellenes un lavanda. Krūzē sajauc divas saujas melleņu ar ledu un lavandas ziediem, aplej ar ūdeni un uz pusstundu ieliec ledusskapī.

Pieredzes stāsts 

Garšaugus audzēju augstajās dobēs

LĪGA EGLĪTE, Cēsu pils dārzniece:

– Pils dārzā audzēju garšaugus, kas atbilst 16. gadsimta virtuvei un dzīvesveidam. Baziliku sēju no tā sauktajām mantojuma sēklām, ko pasūtu interneta vietnē Heritage harvest seeds. No turienes pasūtīju arī tā saukto pļavas ķimeni (Carum carvi), kas parādās, tiklīdz nokusis sniegs. Dillēm līdzīgi zaļumi. Vasarā no zaļā cera stiepjas augšup stublājs, kura galā ir sēkliņas.

Vēl gan pie pils, gan savā dārzā audzēju dilles, pētersīļus, selerijas, koriandru, timiānu, lupstāju, dievkociņu, estragonu, vērmeli, vībotni, izopu, raudeni, pupumētru.

Pils dārzā izveidotas 12 augstās dobes ar pītām malām – kā vecos laikos. Diemžēl mums ir trīs kaitnieki: vārnas, strazdi un kaķi – vecpilsētas komplekts. Dārzs pavasarī neizskatās tik smuki, jo, lai pasargātu augus, saspraužu skujas, žagarus, pārlieku tiem mietiņus.

Arī mājās man ir viena pīta dobe un sešas 40 centimetru augstas kastu dobes. Dēļu kastes ir vienkāršāk uztaisīt. Man patīk, ka augsne tajās kompakti turas iekšā un neizskalojas.

Dobes saturu veidoju no visa, kas saimniecībā lieks, bet virskārta ir no satrūdējuša komposta. Pret kurmjiem un ūdensžurkām apakšā saklāju papi un ielieku sietu. Augsnes auglību un siltumu nodrošina pērnā rudens koku lapas, virtuves atkritumi – dārzeņu mizas un laksti –, zariņi, kas iegūti, veidojot koku vainagus, drazas no malkas skaldīšanas, izravētās nezāles, kurām nav attīstījušās sēklas, sapropelis, salmi, pakaiši, zirgāboli, kvēpi no skursteņu cukām. Sējot un stādot izmantoju kūdru, ko samaisu ar pelniem, lai noņemtu lieko skābumu.

Garšaugus stādu pamīšus ar dārzeņiem. Augi man neaug katru gadu vienā un tajā pašā vietā, lai kaitēkļi augsnē nepierastu, ka augšā ir barības galds. Tā kā augi cits citu sargā no kaitēkļiem un palīdz apputeksnēties, tos dobēs miksēju.  

Pāris reižu vasarā lietoju nātru raudzējumu, kas vienlaikus noder kā mēslojums un kaitēkļu atbaidīšanas līdzeklis. Garšaugiem gan parasti kaitēkļu un slimību nav, vienīgi baziliks dažkārt izskatās bēdīgs. Nezinu – varbūt tā ir sēklu vaina, augsne trāpījusies par stipru vai vāju vai arī viņš ir tīrs itālis. Kamēr ieaugas, baziliks cītīgi jālaista un jāsargā no aukstuma. Visi pārējie vienmēr jūtas labi.

Rudenī pirms ziemas salvijai, raudenei, estragonam, izopam un timiānam apgriežu vainagus, zariņus salieku riņķī un ierušinu trūdzemē tā, lai deguni vien lien ārā. Tikai ar koku lapu deķīti segt nav labi – augi vai nu izsūt vai izsalst. Labs sildmateriāls ir salmi. Tie mazina arī nezāļu augšanu.

Pieredzes stāsts

Galvenais – laba augsne

ĒRIKS DREIBANTS, šefpavārs, Pavāru mājas saimnieks:

– Audzēju visus populāros garšaugus: rozmarīnu, dažāda veida timiānu, salviju, koriandru, dilles, pētersīļus, selerijas, raudeni, piparmētru, lupstāju, pelašķi. Savu dobi noteikti nevaru iedomāties bez citrontimiāna, kam ir ļoti plašs pielietojums. Baziliks man aug siltumnīcā.

Dilles un koriandru sēju, bet pārējiem garšaugiem pērku stādus. 

Svarīgi ir sākumā sagatavot labu augsni un sausā laikā laistīt. Pēc tam tie īpašas rūpes neprasa. Man ir smilšaina augsne. Pirms gadiem pieciem izraku bedri, sajaucu ar auglīgu melnzemi, kūtsmēsliem, drenāžai piebēru smiltis, un to visu atliku atpakaļ.  Augsne ir auglīga, tāpēc papildus neesmu mēslojis. 

Pavasarī apkārt augiem uzirdinu zemi un uzberu jaunu mulču, tā bagātina augsni un nomāc nezāles. Esmu izmantojis salmus, koku mizas no malkas un šopavasar čiekurus.

Visus garšaugus stādu kopā, atstājot apkārt nelielas saliņas, lai cits citu nenoēno. Raudenei, piparmētrai un lupstājam katru gadu vismaz pusi no stāda vajag norakt nost, jo tie aug kā negudri. Taču pirmajā gadā, kamēr garšaugi nav kārtīgi ieaugušies, nav vēlams tos nošķīt pavisam plikus.

Ja platība atļauj, iesaku garšaugu dobē stādīt arī dekoratīvos sīpolus, ehināciju un krāsainos pelašķus. Tad dobe būs vēl skaistāka.