Rīga +16°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Trakas lietas! Rīgas apgabaltiesas lēmums ir skarbs: Santai Bernālai bijušam vīram Oļegam Fiļam jāatdod no viņa savulaik saņemtās dāvanas – gandrīz divi miljoni eiro, divi «Porsche» auto un ekskluzīvas dārglietas. Uzņēmējs Fiļs lūdza tiesu atsaukt bijušajai sievai pasniegtās dāvanas, jo viņa esot vainojama laulības iziršanā. Tiesvedība ilga piecus gadus, dāvinājuma līgumi atcelti, bet apgabaltiesas spriedumu vēl var pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Tikmēr sabiedrība šūmējas. Vieni saka – malacis! Otri pukst – kas tas par veci, kurš sievieti vispirms apdāvina, bet tad prasa dāvanas atpakaļ…
Nevienam nav juridisks pienākums kādam kaut ko dot. Dāvinājums vienmēr ir altruisms – kāds aiz devības piešķir otram mantisku vērtību: kustamu mantu – rotas, naudu, gredzenu – vai nekustamu mantu – pili vai būdiņu, zemi vai mežu. Lai dāvinājums notiktu, vienam dāvana jāpasniedz, bet otram – jāpieņem.
Civillikumā teikts, ka dāvināt var katra rīcības spējīga persona, savukārt dāvanu iegūt var katrs, kam vispār ir spēja iegūt.
«Neviens likums neparedz, ka dāvinot vienmēr jābūt līgumam. Rakstveida līgums obligāti jāslēdz tikai nekustamā īpašuma dāvinājumos vai tad, ja dāvinājumam grib piešķirt pierādījuma spēku,» saka zvērināta notāre Anta Maldupe-Krūmiņa. Mēs neslēdzam līgumus par dzimšanas dienas vai Ziemassvētku dāvanām, arī par saderināšanās gredzenu līgumu parasti neparaksta – pieņemšana un nodošana notiek ar darbībām. Ja tomēr abas puses grib dāvināšanas darījumu reģistrēt – tas nav liegts. Pie notāra slēgt dāvinājuma līgumu teorētiski var gan par konfekšu asortu kasti, gan miljoniem, tomēr praksē to dara tikai tad, ja dāvināšanas līgums ir specifisks vai dāvanai jāpārreģistrē īpašumtiesības, piemēram, dāvinot māju, zemesgabalu utt.
Atsaukšanai – nopietns iemesls
«Jebkuru – gan juridiski nereģistrētu, gan reģistrētu dāvinājumu – var atsaukt, bet tam vajadzīgs pamats,» skaidro notāre. Dāvinātājs nevar pēkšņi izdomāt: zini, tu man vairs nepatīc, tāpēc dod dāvanu atpakaļ! Protams, jebkurā brīdī abas puses var savstarpēji vienoties: labi, dodu tev dāvanu atpakaļ, un tīri papīri. Ja vienoties neizdodas, bet dāvinātājs joprojām grib atgūt dāvanu, viņam jāvēršas tiesā.
Civillikums paredz, ka dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ – dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Pavisam nesen šāda epizode bija seriālā Mīlas viesulis – Zālfelds vienam no dēliem bija uzdāvinājis viesnīcas akcijas, bet cits dēls brāli gribēja apzināti izprovocēt uz rupjiem apvainojumiem pret tēvu, lai viņš varētu prasīt dāvinājuma atcelšanu.
Lai tiesā pierādītu apdāvinātā rupju nepateicību, būs vajadzīgi pierādījumi, piemēram, policijas protokoli, kaimiņu liecības utt. Ja pierādījumu nebūs vai tie izrādīsies nepietiekami, dāvinājumu atsaukt nevarēs. Turklāt nereģistrētiem dāvinājumiem var nākties pierādīt arī to, ka šāda dāvana vispār ir pasniegta, – tam var derēt gan liecinieki, gan, piemēram, ieraksti sociālajos tīklos vai stāsti masu medijos. Dzirdēts, ka turīgi vīrieši saglabā sievietēm dāvināto dārglietu čekus, jo apzinās, ka tie nākotnē var noderēt kā pierādījums.
Mīlniekiem – īpašs pants
Tikmēr laulāto dāvanām Civillikumā ir vēl arī atsevišķs pants, kurš paredz, kad laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu. Tam var būt trīs iemesli.
Pirmais – ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos (bērnus, mazbērnus, mazmazbērnus), dāvinātājs gada laikā kopš laulātā nāves drīkst savu dāvinājumu atsaukt.
Otrs iemesls: ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais. Agrāk šis pants saknēja citādi: «Ja laulība šķirta tikai apdāvinātā vainas dēļ.» Tātad iepriekš runa bija tikai un vienīgi par laulība šķiršanu, bet tagad – par iziršanu. Turklāt apdāvinātājam dāvanu atgūšanai tiesā jāvēršas ne vēlāk kā gada laikā kopš laulības juridiskas šķiršanas. Lūk, reāls piemērs. Vīrietis tiesā pierāda, ka laulības iziršanu veicinājusi tikai sieviete – viņa laulības laikā bijusi neuzticīga, turklāt turpinot pieņemt vīra dāvanas un tērējot tās kopā ar savu mīļāko. Tiesa šādu apdāvinātās rīcību atzīst par rupju nepateicību, kas neatbilst vispārpieņemtām morāles normām par laulāto savstarpējām attiecībām un pazemo dāvinātāju.
Trešais iemesls, kad dāvanu var atsaukt, – ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs maldījies par tās esamību. Piemēram, pēc laulības izrādās, ka sieviete pirms tam kādā tālā zemē jau bija oficiāli apprecējusies, tikai to slēpa. Gada laikā kopš laulības atzīšanas par neesošu dāvanas var atsaukt.
3 neparastas situācijas
Vīrietis no kārbiņas izvelk zaigojošu kaklarotu: «Sirsniņ mīļo, tā tev no tīras sirds, tikai aiziesim pie notāra un parakstīsim papīru, ka tev šo nieciņu dāvināju, bet tu – saņēmi.»
Tā ir sievietes izvēle – pieņemt dāvinājumu vai ne. No vienas puses, dokumenta parakstīšana ir laba, jo dāvinājums būs juridiski sakārtots – tas būs pierādījums, ka dārglieta tagad pieder viņai. No otras puses, tā ir apzināta vīrieša darbība ja nu kas situācijai – dāvinājuma pierādījumam, lai mēģinātu to atsaukt.
Vīrietis saka: dāvinu tev šo smuko gredzentiņu, bet par to tev man katru sestdienu jāpasniedz gultā kafija un svaigi ceptas pankūkas.
Tā atkal ir izvēle – vai pieņemt dāvanu, piekrītot šādiem pretpienākumiem. Pat tad, ja šādu vienošanos noslēgtu rakstiski, apdāvinātājam var rasties problēmas ar pretpienākumu izpildes kontroli, jo nekādu pienākumu reģistru nav. Turklāt, lai par pretpienākumu nepildīšanu dāvanu atgūtu, būs rūpīgi jādomā, kā tiesai pierādīt, ka pankūku un kafijas sestdienas rītā pie gultas nav.
Viņš man atprasa dāvanas, kuras sen esmu pārdevusi. Vai esmu pārkāpusi likumu?
Ar saņemtajām dāvanām vari rīkoties, kā vien vēlies, jo tas ir tavs īpašums. Tomēr tas neliedz vīrietim pamatoti atsaukt dāvanas, prasot izmaksāt to kompensāciju naudā.
Svarīgi zināt!
Mantinieki var apstrīdēt
Katrs ar savu mantu var rīkoties, kā vien vēlas. Piemēram, uzdāvināt māju kaimiņienei vai vienam no bērniem. Pēc dāvinātāja nāves neatņemamās daļas tiesīgie (praksē visbiežāk – laulātais un bērni, mazbērni, ja viņu nav – vecāki vai vecvecāki) varēs no apdāvinātā izprasīt savu neatņemamo daļu – pusi no tā, kas viņiem tiktu, ja dāvinājuma nebūtu. Piemēram. Annai ir divi dēli – Jānis un Pēteris. Anna uzdāvina savu īpašumu Jānim. Kad viņa aiziet tai saulē, Pēteris sāk raudzīt: kur tad mana puse mammas mantas? Ak tā – uzdāvināta mīļajām Jānītim!? Nekā nebija! Pēteris var iet uz tiesu un panākt, ka Jānis viņam izmaksā ceturto daļu īpašuma vērtības – pusi no puses, kas viņam pienāktos, ja mamma Jānim māju nebūtu uzdāvinājusi. Savukārt, ja Anna būs īpašumu uzdāvinājusi kādam pilnīgi svešam cilvēkam, Jānis un Pēteris varēs vērsties tiesā dāvinājumu apstrīdēt, ja šāda darbība izskatās pēc krāpniecības.
Dāvana nekļūst par kopmantu
Ja pārim nav līguma par visas mantas šķirtību, šķirot laulību, jādala tās laikā iegūtā kopīgā manta – tā, kas iegūta par kopīgiem līdzekļiem vai ar laulāto kopīgas darbības palīdzību. Ja laulības laikā saņemsi dāvanu, piemēram, zemesgabalu no krustmātes, šķirot laulību, tev tas nebūs jādala uz pusēm ar vīru. Laulības laikā dāvanā saņemtais īpašums ir katra laulātā atsevišķā manta, ja vien viņiem abiem nav noslēgts līgums par visas mantas kopību.
Īpašie dāvinājumi
Ir īpašs dāvinājuma veids – dāvinājums ar uzlikumu, kas apdāvinātajam paredz nosacījumus vai pretpienākumus. Piemēram, vecmamma dāvina mazdēlam māju, kas ir viņas pašas dzīvesvieta, tāpēc līgumā pielīgst tiesības līdz mūža galam tajā dzīvot. Tāpat dāvinājuma līgumā var pielīgt arī aizliegumus. Piemēram, kamēr vecmamma dzīva, mazdēls bez viņas piekrišanas dāvanā saņemto māju nevar ne atsavināt, ne ieķīlāt vai kā citādi apgrūtināt. Šādus dāvinājuma apgrūtinājumus ieteicams nostiprināt zemesgrāmatā vienlaikus ar apdāvinātā īpašumtiesībām.
Ir vēl viens īpašs dāvināšanas veids – dāvinājums atlīdzības nozīmē par izdarītiem pakalpojumiem. Dāvinātājam nav juridisks pienākums dot atlīdzību – tā jebkurā gadījuma ir viņa dāvana, piemēram, par dzīvības izglābšanu. Šāda dāvinājuma atsaukšana nepateicības dēļ nav pieļaujama.
Atceries par nodokļiem!
Ja vīrietis sievietei dāvina nekustamo īpašumu, ir būtiska atšķirība – viņi ir vai nav reģistrētās attiecībās. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) apdāvinātajam nav jāmaksā, ja dāvinātājs un dāvanas saņēmējs ir laulībā vai arī viņus abus saista radniecība līdz trešajai pakāpei (vecāki, vecvecāki, bērni, mazbērni, brāļi, māsas, vecāku brāļi vai māsas, brāļu un māsu bērni). Ja laulības vai tuvas radniecības nav, apdāvinātajam būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. No dāvinātā īpašuma kadastrālās vērtības tiks atņemta ar nodokli neapliekamā summa –1425 eiro, bet no atlikušās kadastrālās vērtības jāmaksā IIN.
