«Mēs nevaram pilnībā izvairīties no pārtikas atkritumiem, bet mēs varam pievērst uzmanību tam, kas ik dienas tos mūsu virtuvē rada, un pie tā piedomāt. Jo arī pārtikas iegāde un tās izmantošana ir balstīta uz mūsu iemaņām, – kāds tam ikdienā vairāk pievērš uzmanību, kāds mazāk. Ja ikdienas rutīnā nav iegājies par to domāt, var gadīties, ka pārtikas atkritumu rodas vairāk,» stāsta Inga Belousa, biedrības Zaļā brīvība pārstāve.
«Var lepni teikt: es saudzēju dabu, jo, tīrot zobus, es vienmēr aizgriežu krānu… Bet ar to mēs savu klimata pēdu nevaram nosegt.
Ir rīcība, kas uz klimatu rada lielāku ietekmi, un rīcība, kas mazāku
Gaļas produktu patēriņš ir klimatam visnedraudzīgākais, tāpēc, ja kāds prāto, kā savā mājsaimniecībā visvairāk mazināt ietekmi uz klimatu, es ieteiktu samazināt gaļas patēriņu, kas kopumā Latvijā ir diezgan augsts.
Arī veselības nolūkos vēlams dažādot savu ēdienkarti, apgūstot jaunas receptes un iekļaujot tajā arī pākšaugus,» aicina Inga Belousa. Un līdztekus tam mēs savas rūpes par klimatu varam izrādīt, gudri iepērkoties un pārdomāti saimniekojot savā virtuvē.
1. posms – iepirkšanās
Te pats svarīgākais – nekad nedoties uz veikalu, izsalkuma māktam, jo tad iepirkuma grozs pildīsies diezgan spontāni. Pirms doties uz veikalu, vērts izveidot sarakstu ar lietām, kas jānopērk. Pirms tam paskatāmies, kas notiek plauktos, kādi produkti ir ledusskapī un saldētavā, ko vispār plānojam gatavot.
Saraksts ļauj veikalā ietaupīt laiku un padara arī pašu iepirkšanos daudz kontrolētāku. Protams, ja ieraugām produktu ar atlaidēm vai pazeminātām cenām un esam domājuši kaut ko no tā pagatavot, mēs to nopērkam. Inga Belousa iesaka neuzķerties uz produktiem divi par vienu cenu, ja nezinām, kā to apēst, vai arī ja liels produktu daudzums ir jāapēd līdz nākamajai dienai. Tāpat sanāks pusi izmest un, ja pārrēķinās naudā, būs pilnīgi nevajadzīgi tēriņi.
2. posms – visu kārtojam pa vietām
Atceramies par marķējumu – ieteicams līdz un izlietot līdz. Produkti ar marķējumu ieteicams līdz dodas uz plauktiem, ar izmantot līdz – uz ledusskapi, jo ātri bojājas.
«Man pašai ir gadījies mājās atnest pārtikas kodes, tāpēc izvēlos pārtikas produktus uzglabāt blīvi slēgtos stikla traukos (kaut vai burkās), nevis tādos, kur tikai vāciņš pa virsu. Kad kārtoju produktus plauktos, darbojos pēc principa – pirmais iekšā, pirmais ārā.
Tas nozīmē: ja man jau ir atvērta rīsu paciņa, tad es to izņemu, nopirkto rīsu paciņu novietoju dziļāk un pustukšo paciņu – priekšā.
Atverot plauktu, es vienmēr paņemšu to, kas ir manā acu priekšā. Tieši pēc tāda paša principa vados, kārtojot ledusskapi,» stāsta Inga Belousa.
Pēc iepakojuma atvēršanas produktus vēlams pārlikt noslēgtos stikla trauciņos. Pirmkārt, tā produkti neapmainīsies garšām, otrkārt, tā tu parūpēsies par drošu pārtikas lietošanu uzturā. Noteikti vērts ievērot temperatūras zonas ledusskapī.
Atceramies, ka vidējai temperatūrai ledusskapī ir jābūt plus 2–4 grādi, dārzeņus un zaļumus liekam dārzeņu mitruma kontroles atvilktnēs.
Apakšējais plaukts atvēlams termiski neapstrādātai gaļai, zivīm. Vidējais plaukts uzņem ēdiena pārpalikumus, sieru, olas kartona kastītēs, apstrādātu gaļu, tostermaizi. Augšējais plaukts ir mājvieta mūsu pagatavotajām maltītēm.
«Nereti saldētava mums ir īsta bagātību lāde, tik esam aizmirsuši, ko tur glabājam. Lai nerastos NLO – neatpazīstams ledains objekts, kā es to saucu –, vēlams produktus, ko ieliekam maisiņā vai trauciņā, marķēt, proti, uzrakstīt, kas tur iekšā un kad ielikts saldētavā. Mūžīgi pārtiku uzglabāt saldētavā nav jēgas, jo zūd barības vielas un produkts vienkārši izsalst,» brīdina Inga Belousa.
- Ieteicams līdz norāda datumu, līdz kuram pārtikas prece saglabā paredzēto kvalitāti. Pārtiku būs droši lietot pēc norādītā datuma, ja ir ievēroti uzglabāšanas norādījumi un iepakojums nav bojāts. Pēc norādītā datuma pārtikas prece var sākt zaudēt garšu, struktūru vai aromātu. Pēc šī termiņa beigām droši var ēst saldumus (šokolādi, konfektes), sauso pārtiku (rīsus, makaronus, miltus, kafiju), konservētu pārtiku, saldētu pārtiku, žāvētu pārtiku un eļļu.
- Izlietot līdz norāda datumu, līdz kuram pārtikas preci var droši lietot. Pēc norādītā datuma to lietot nedrīkst, jo šīs preces ātri bojājas un pastāv risks saindēties. Pirms norādītā datuma noteikti ir jāizlieto svaigi produkti, kas ātri bojājas (gaļa, zivis), svaigi piena produkti (piens, krējums, sviests), arī jogurts, siers, biezpiens un olas.
3. posms – gatavošana
Visbiežāk ēdiens paliek pāri tāpēc, ka esam par daudz pagatavojuši vai nopirkuši. Būtu labi laika gaitā saprast, cik daudz produktu nepieciešams vienas porcijas pagatavošanai. Par to īpaši vajadzētu padomāt, ja mums nav vēlme pāri palikušos produktus gatavot otrreiz vai nav zināšanu, ko no tiem var pagatavot. Jo arī to, kas paliek pāri, varam izmantot.
- Svaigu dārzeņu pārpalikumus var vākt ZIP saldēšanas maisiņos vai traukos, kas domāti saldēšanai. Kad pilns, izmanto, vārot dārzeņu buljonu, ko var atkal sasaldēt un uzglabāt saldētavā.
- Pagatavoto dārzeņu pārpalikumi lieliski noder zupās, sautējumos, sacepumos, salātos.
- Pāri palikušos rīsus vai biezputras izmanto pankūkās un pat kēksiņos. Vajag tik pameklēt internetā!
- Pagatavotās un neapēstās maltītes nevis izmet vai ieliek bļodiņā ledusskapja dziļumā, bet sasaldē. Sadali to porcijās, katru porciju ievieto atsevišķā maisiņā vai traukā. Atstāj atdzist, pieliec etiķeti un sasaldē. Tev būs gatavs ēdiens, kad nebūs laika gatavot.
- Maize arī ir produkts, ko visbiežāk izšķiežam. Tāpēc atceries, ka maizi var uzglabāt saldētavā. Ja tā sakaltusi, pamērcē ūdenī un uzkarsē cepeškrāsnī vidējā temperatūrā. No sakaltušas maizes var pagatavot rīvmaizi, grauzdiņus, pudiņus utt.
4. posms – brūnais bio konteiners
Gatavojot mums paliek pāri neēdamās pārtikas daļas – kartupeļu, burkānu un sīpolu mizas, olu čaumalas utt. Šiem atkritumiem vajadzētu nonākt vai nu piemājas kompostā, vai brūnajos konteineros, kas paredzēti pārtikas un bioloģiskajiem atkritumiem. Mājās šiem atkritumiem vajadzētu ierīkot nelielu trauku ar vāku, kuru turēt pa rokai, lai, mizojot kartupeļus, tīrot olas vai lobot sīpolu, to var darīt uzreiz šajā konteinerā.
«Tad es patiešām izdarīšu ļoti labu darbu, pretējā gadījumā šie pārtikas atkritumi nonāk pie nešķirotajiem atkritumiem un apgrūtina vai padara neiespējamu tālāko atkritumu šķirošanu,» uzsver Inga Belousa, biedrības Zaļā brīvība pārstāve, un iedrošina, sakot: «Mēs katrs varam uzlabot savus ar pārtikas patēriņu saistītos paradumus.»
Pārtikas atkritumi skaitļos
- Latvijā lielākais pārtikas atkritumu apjoms rodas mājsaimniecībās, kur uz vienu iedzīvotāju gadā veidojas 85 kilogrami pārtikas atkritumu.
- Latvijā pērn radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Vislielākais pārtikas atkritumu apjoms joprojām rodas tieši mājsaimniecībās – aptuveni 85 kilogrami uz vienu iedzīvotāju gadā. Turklāt no kopējā izmestās pārtikas apjoma vairāk nekā puse (51%) nonāk sadzīves atkritumu konteineros. Tikai 11% izmetam bioloģisko atkritumu konteineros.
- Mājsaimniecībās pārtikas atkritumi visbiežāk rodas nepareizas pārtikas uzglabāšanas, nepietiekamas plānošanas vai lietošanas termiņu pārpratumu dēļ. No kopējā apjoma tikai 11,5% nonāk bioloģisko atkritumu konteineros, 19,4% – piemājas kompostā, 51,7% nonāk sadzīves atkritumu konteineros, 17,4% – kanalizācijā.
- Pirmie pārtikas atkritumu apjoma mērījumi Latvijā veikti 2020. gadā, kad vidēji uz vienu iedzīvotāju tika radīti 145 kg pārtikas atkritumu.

KOPĀ ZAĻĀK – informatīva kampaņa klimatneitralitātes veicināšanai Latvijā, ko finansiāli atbalsta Emisijas kvotu izsolīšanas instruments. Par rakstu cikla saturu atbild izdevniecība Žurnāls Santa.


































































































































































