Uzņēmējs Ģirts Ozoliņš: «Ja kļūdu var izlabot, tu neesi kļūdījies!»

Jau pamatskolas laikā Ģirts aizrāvās ar lodēšanu – jauca ārā televizorus un radioaparātus, vācot detaļas. Tad pievērsās elektroniskās mūzikas instrumentu radīšanai, gatavojās dibināt pankroka grupu , bet līdz spēlēšanai nenonāca. Bija jābrauc uz Rīgu un jāsāk mācīties universitātē. Fizikas skolotājs un reklāmists – abas šīs darba pieredzes, iespējams, ir īstā kombinācija, lai zīmols Erica Synths būtu gan tehnoloģiski spēcīgs, gan kā zīmols interesants.

Kad Ģirts pirms astoņiem gadiem bija uzlodējis dēlam elektrisko konstruktoru, kur saslēdzot nelielas kastītes kopā, veidojas elektriskā ķēde, sagribējās paeksperimentēt ar kaut ko skanošu. Un tā – no guļamistabas interneta forumos sākās pārdošana, bet apkārt parādījās cilvēki, kas tagad ir Ģirta komanda.

Trīs gadu laikā hobijā noplūda 10 tūkstoši eiro, pērkot detaļas, no kurām pēc DIY principa sāka dzimt sintezatori un doma, ka aizraušanos pamazām var attīstīt par biznesu.

Citi lasa

Egita Galiņa

Dzīvesstils

Kā Pelšu pāris nopirka nolaistu īpašumu Cēsu pusē, lai piepildītu sapni par dzimtas mājām

Evija Kalnbērza

Skandāls

Dzelzīša skandālā iesaistītā aktrise atklāj, kas patiesībā notika pēc «Spēlmaņu nakts»

Ineta Meimane

Personības

Leldes Ceriņas pirmā intervija pēc šķiršanās: Biju salauzta tik dziļi, ka gribējās kliegt

No vienas puses izklausās, it kā viss tā spēlējoties noticis, bet ambīcijas uzreiz bijušas augstas – būt pasaules pieciniekā. Un tuvu tam ir. Līdzās masu ražotājiem kā Yamaha, Rolland, kam tomēr ir citas prioritātes, modulāro sintezatoru ražošana drīzāk ir boutigue kategorija, kur var būt labs bizness un var pelnīt labi , jo lietotāji gatavi maksāt par personīgāku attieksmi un to, ka instrumenti ir īpaši.

Draudzēties, nevis konkurēt

Mums varbūt industrija ir tāda specifiska. Modulāro sintezatoru kategorija ļoti strauji aug, un tas, ka ražotāji visā pasaulē sadarbojas  un kopīgi to kategoriju audzē, dod labumu ikvienam no tiem, kas šos moduļus ražo. Kad es sāku šo pasākumu, tirgū maksimums bija 50 dalībnieki, bet tagad ir kādi 300 ražotāji un moduļu izvēle daudzos tūkstošos.

Latvijā ir izcila infrastruktūra, lai ražotu elektroniskas iekārtas. Mums ir vismaz sešas diezgan lielas rūpnīcas. Lai piesaistītu Latvijai naudu, mēs ar saviem nosacīti konkurentiem draudzējamies. Piemēram, konkurējošais vācu  uzņēmums SMD Baltic pēc mūsu ieteikuma nesen sāka ražot savu produkciju Daugavpilī. Uzskatu, ka tā vietā, lai runātu, kā piesaistīt investīcijas, vajag vienkārši dabūt ārzemnieku naudu.

Man svarīgi just, ka varu izdarīt nobīdi pasaulē

Kad Rīgā bija Depeche Mode koncerts, satikāmies ar Martinu Goru un konstatējām, ka esam abpusējie elki. Es riktīgi apbrīnoju, ko viņš dara kā mūziķis, savukārt Gors apbrīno mūs kā tehnoloģiju radītājus, un viņam ir mūsu sintiņi. Bijām pie Žana Mišela Žāra studijā, viņam ir diezgan liels mūsu instrumentu korpuss.

Kad redzi, ka superlieli cilvēki, kas ir atstājuši neizdzēšamas pēdas mūzikas attīstībā, lieto tavu produktu ikdienā, tas ir diezgan motivējoši. No reklāmas aizgāju tieši tāpēc, ka man šķita, ka viss, vairs nevaru izdarīt kaut kādu nobīdi pasaulē reklāmas ietvaros Latvijas kontekstā. Bet šeit riktīgi to spējam.

Es dzīvē galvenokārt rīkojos misijas apziņas vārdā

Tāpēc mēs darām arī citas lietas. Taisām Kontaktor festivālu, kas ir pasākums intereses veicināšanai par elektronisko mūziku. Mums ir Eric Synth Garage projekts – pagrabā iekārtota studija, kur organizējam  livestream . Latvijā ir ģeniāli elektroniskie mūziķi, bet lielai daļai no viņiem nav īsti kur uzstāties.

Mums ir daudz sekotāju Facebook, esam slavens ražotājs visā pasaulē un tāpēc varam popularizēt mūsējos. Man ir tuva budisma filozofija,  esmu par to, ka ir jādalās. Bieži vien cilvēki pārāk šauri skatās uz lietām. Mēs esam uztaisījuši biedrību un gribam uzstādīt pieminekli Motorhead solistam Lemmijam Kilmisteram , tāpēc, ka viņš bija riktīgi foršš džeks. Lai arī kā dzīvoja, bet bija patiess pret sevi un cilvēkiem, un dalījās.

Kolēģi ir mani cīņu biedri

Šie cilvēki apkārt nav mani darbinieki, tie ir partneri, draugi un cīņu biedri. Mums ir 7 darbinieki . Un tad ir vēl viens autsorsēts inženieris, kurš strādā tikai pa naktīm, citādi nespēj, bet ir ģeniāls, un visi ģeniālie cilvēki ir mazliet interesanti. Viens no apbrīnojamākajiem, kādu esmu saticis. Pašmācības ceļā ir pianists, komponists, un tajā pašā laikā pasaules līmeņa inženieris, un tieši specifiski par mūziku – tā ir tāda kaislība, ka dzīvoklī īsti vairs nekam citam nav vietas – visur sintezatori.

Deleģē uz āru

Mēs šajā ēkā fiziski nemaz nevaram būt daudz vairāk par 6–7 cilvēkiem – nav vietas, pārējo autsorsojam, un ar katru reizi, kad mums bizness attīstās, apgrozījums tagad ap diviem miljoniem, ik pa gadam divreiz audzis, tāpēc mēs skatāmies, kuru daļu mums ir jāuztic darīt citiem, paturot kompetences šeit.

Ar peļņu jādalās

Mums ir princips, pie kura turēšos vienmēr, ka noteiktu daļu no peļņas gada beigās, kad izņemam dividendes, sadalām visiem uzņēmuma darbiniekiem.  Ja es esmu samaksājis peļņas nodokli un izņēmis dividendes, tad varu noskaitīt cilvēkiem, cik vēlos. Un tā ir katra cilvēka tad jau iekšējā pārbaude ar naudu, ar attiecībām – tev ir tā kaudzīte, tavējā, un tagad noliec malā daļu un dod kolēģim. Bet tas tiešām strādā.

Nesāc, ja nedomā eksportēt

Uzreiz bija skaidrs, ka ar Latvijas tirgu vispār nav vērts rēķināties kā ar vietu nopietnam biznesam. Sevišķi, ja tās ir nišas nozares, vēl sliktāk, ja tā ir, piemēram, tirdzniecība, kur ir jāizdomā, kā vēl nopārdot kaut ko mūsu sarūkošajai populācijai. Ja tu redzi, ka nevarēsi savu preci nosūtīt uz ārzemēm, tad tas ir bezatbildīgi pret sevi, pret Latvijas ekonomiku kopumā, un agri vai vēlu būs gruzons par nodokļiem un algām.

Dievs ir detaļās, bet tajās, kam ir nozīme

Bijusī reklāmas aģentūra nesen mani uzaicināja uz klientu pasākumu, lai pastāstu kaut ko interesantu, un es sagatavoju prezentāciju par darba ražīgumu. Kad strādāju reklāmā, tas process bija apmēram tāds: ir uztaisīts darbs un sākas spēlēšanās ar krāsiņām, logo pabīdīšana, paskatāmies, kā tas izskatīsies uz cita fona, teksts jāpieslīpē, un rezultātā viens jogurta iepakojums tiek taisīts pusgadu.

Esmu pārliecinājies, ka, teiksim, uztraukties par pareizrakstības kļūdām ir pēdējais, par ko jādomā, jo instrukcijas reti kurš lasa.

Bet uzmanība ir jāfokusē uz produkta kvalitāti un lietojamību – tas izšķirs, vai produktu pirks un zīmols būs veiksmīgs. Mēs pagājušogad uztaisījām 47 jaunus produktus. Un 47 – tas ir gandrīz produkts nedēļā. Skatījāmies statistiku par darba ražīgumu, Latvija ir apmēram 38. vietā, mēs kā uzņēmums ar septiņiem cilvēkiem un pāris miljonu apgrozījumu esam 2. vietā – starp Luksemburgu un Šveici.

Sarežģītas lietas darām ātri. Neiespējamas prasa mazliet ilgāku laiku

Ja paskatās, kādi 95% no cilvēkiem vienmēr atrod iemeslus, kāpēc kaut ko nevar izdarīt, jo tā ir vienkāršāk. Taču tas ir absolūti bezatbildīgi, jo, lai pateikt, kāpēc to nevar izdarīt, apakšā jābūt pētījumam un nopietniem argumentiem.

Ja kļūdu var izlabot, tu neesi kļūdījies!

Tieši KLUBĀ bija šī anekdote, ko mans dēls bieži atkārto. Aizpagājušā gada sākumā ik pa brīdim bija uztraukums par naudas plūsmu, jo mums visu laiku sanāk investēt ražošanā un pārdot tikai pēc tam. Taču lietas notiek, plūst, attīstās, un elektronikas ražošana tomēr ir ar augstu pievienoto vērtību. Saražošana pret to, par cik varam pārdot to verķi, – tur ir milzīga starpība. Reāla lieta, ko cilvēki pērk, kam ir laba tirgus vērtība, savukārt Latvijā ražošana ir ļoti izdevīga.

• Darbības sfēra: modulāro sintezatoru ražošana
• Dibināts: 2015. gadā
• Apgrozījums: 2 miljoni
• Darbinieku skaits: 7

Intervija publicēta žurnālā KLUBS 2018. gada maijā.