Kas ir romantiskā krāpšana? Kā to atpazīt un neiekrist slazdā?

Attiecības
Lolita Lūse
12. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay
Ik pa laikam Valsts policija atklāj noziegumus, kad kundzēm, kas pārāk uzticas svešiem cilvēkiem, izkrāpj ievērojamu naudas summu. Šādus noziegumus mēdz dēvēt par romantisko krāpšanu, un tādu policija atklāja arī šogad.

Pērnā gada jūnijā Valsts policijā vērsās kāda sieviete, kurai viņas topošais līgavainis izkrāpis ievērojamu naudas summu – nepilnus 48 tūkstošus eiro. Viņu sarakste esot sākusies kādā sociālo tīklu vietnē, taču vēlāk turpinājusies mobilo telefonu saziņas aplikācijā. Vīrietis iepazīstoties teicis, ka viņš ir ķirurgs, kurš šobrīd strādā militārajā zonā Somālijā.

Abu jūtas esot uzplaukušas pēkšņi, tāpēc vēlējušies iespējami ātri tikties.

Taču, lai vīrietis atlidotu uz Latviju, viņam bija vajadzīga prāva naudas summa, ko sieviete viņam arī pārskaitījusi. Tiklīdz tika veikts pēdējais pārskaitījums, no sarakstes biedra vairs nebija ne vēsts. Diemžēl šī nav vienīgā reize, kad sievietes tikušas apkrāptas internetā. Policijai zināmi vairāki gadījumi, kur krāpnieki parasti darbojas pēc vienas shēmas. Vispirms, izmantojot sociālo tīklu iepazīšanās vietni, krāpnieks uzsāk draudzīgu un sirsnīgu saraksti ar nolūkoto upuri. Tad, iemantojot sievietes uzticību, kādā sarakstē viņš sākt stāstīt par savām problēmām, piemēram, nepieciešama nauda dārgai operācijai vai tam, lai atbrauktu atvaļinājumā uz Latviju utt.

Tāpat krāpnieks sarakstē var minēt par viņam piederošām glabātavā ievietotām dārglietām, lielu daudzumu dažādu valūtu banknošu, dokumentiem un citām lietām, kurām viņš netiek klāt, jo par to jāsamaksā, bet kāda iemesla dēļ diemžēl pašlaik pašam naudas nav.

Bieži vien šādas sarakstes beidzas slikti – tiklīdz krāpnieks saņem prasīto naudu, jebkāda komunikācija ar cietušo tiek pārtraukta, tā nodarot sievietei ne tikai sirdssāpes, bet arī finansiālas problēmas.

Arī iepriekšējos gados bijuši līdzīgi gadījumi, kad izkrāptas ievērojami lielākas naudas summas. Piemēram, 2017. gadā kādai sievietei tika izkrāpti vairāk nekā 300 tūkstoši eiro. Tolaik kāda sieviete likumsargiem pastāstīja, ka, izmantojot populāru sociālo tīklu iepazīšanās vietni, viņa sākusi sarakstīties ar kādu vīrieti, kurš it kā gribēja izveidot nopietnas attiecības. Vīrietis uzdevies par ASV pilsoni, kurš atrodas miera misijā Afganistānā. Iepazīšanās sākumā bijusi ļoti draudzīga un sirsnīga sarakste, kas ar interneta tulkotāja palīdzību norisinājās gan latviešu, gan krievu valodā. Tad sieviete un vīrietis turpinājuši saraksti, izmantojot e-pastu un mobilo telefonu saziņas aplikācijas.

Kad vīrietis jau bija iemantojis sievietes uzticību, kādā sarakstē viņš minēja, ka vēlas doties atvaļinājumā uz Latviju, tikai tam esot zināmi šķēršļi. Vīrietis stāstīja, ka tiek slēgta nodaļa, kurā glabājas viņam piederošās mantas – vairākas koka kastes ar dokumentiem, dārglietām, apbalvojumu medaļām un aptuveni 20 miljoniem eiro skaidras naudas. Šīs mantas sarunu biedrs vēlējies nosūtīt sievietei kā viņam uzticamam cilvēkam, jo citu tuvinieku viņam neesot, taču arī ar to radušies sarežģījumi.

Vīrietis minēja, ka mantu pārsūtīšana, izmantojot diplomātisko pakalpojumu pastu, esot ļoti dārga. Ilgstošas sarakstes rezultātā, lai palīdzētu vīrietim, sieviete vairākās daļās pārskaitīja viņam naudu – kopā vairāk nekā 300 000 eiro. Diemžēl šī rīcība sievietei sagādāja vilšanos un lielus zaudējumus, jo vīrietis, protams, pazuda un uz vēstulēm vairs neatbildēja.

Pieredzes stāsts – Mana piesardzība bija pamatota

Iveta (57), rīdziniece:

«Kādu dienu Facebook mani angļu valodā uzrunāja svešs vīrietis, jautādams, kas jauns Latvijā. Būdama aizdomu pilna, vispirms izpētīju svešinieka profilu. Tas bija nepārprotami reāls: varēja redzēt, ka nav izveidots vakar vai aizvakar, bet labi pasen, tādēļ varēja izsekot ilgstošām šī cilvēka gaitām – meita, mamma, draugi, suņi, ceļojumi.

Sākās mūsu sarakste. Stāsts pilnībā atbilda profilā redzamajam. Vīrietis bija dzimis Brazīlijā, tad pārcēlies uz Kentuki štatu ASV, bet nu strādā naftas biznesa kompānijā Dublinā. Sieva viņam bija mirusi, astoņgadīgo meitu audzināja viņa mamma. Rūpīgi pārskatīju fotogrāfijas – viss sakrita. Profilā bija daudz viņa un meitas kopīgo fotogrāfiju, citās bildēs meitene bija kopā ar vecmammu. Tad vīrietis piedāvāja nevis sarakstīties, bet sazvanīties internetā. Piekritu. Videozvana sākumā viņš parādījās, bet, tikko uzsākām sarunu, attēla kvalitāte pasliktinājās, līdz bilde pazuda pavisam. Domāju: tādi jau ir tie videozvani… Turpinājām sarakstīties un sazvanīties.

Intensīvi sazinājāmies mēnesi. Viņš sūtīja fotogrāfijas no savas ikdienas Dublinā, kur veidoja savu uzņēmumu, kas bija saistīts ar naftas un dabasgāzes pirkšanu, pārdošanu un kuģu tankošanu. Runājām par personīgām tēmām – par Dievu, vērtībām. Sazinājāmies vairākas reizes dienā, vīrietis sāka apsvērt domu par dzīvošanu Latvijā.

Vīrieša biznesa darījumi turpinājās. Beidzot viņš noslēdza ilgi gatavoto līgumu un, zinot, ka esmu juriste, atsūtīja to man pārskatīt.

Līgumā bija norādīti darījuma partneri, tur bija paraksti un zīmogi. Līgumā bija norunāts, kāds aprīkojums jānopērk Šanhajā un jānogādā uz Amsterdamu. Viņš devās uz Šanhaju un arī no turienes sūtīja bildes. Tad atgriezās Amsterdamā un posās uz Rīgu, bet dienā pirms lidošanas sāka intensīvi zvanīt un nervozi stāstīja, ka ir problēmas, tādēļ, iespējams, par kādu dienu aizkavēsies. Kad jautāju, kas noticis, vīrietis atbildēja izvairīgi: kaut ko par muitu, par paaugstinātiem tarifiem, izmaiņām.

Man bija pieredze līdzīgos darījumos, tādēļ piedāvāju palīdzēt. Viņš pateicās, bet gribēja tikt galā pats, tomēr vēlāk lūdza, lai tomēr aprunājos ar Amsterdamas muitas pārstāvi. Tad gan sapratu, ka mana piesardzība izrādījusies pamatota: acumirklī atpazinu, ka muitnieks runā nevis Eiropas, bet tipiskā amerikāņu angļu valodā: tas noteikti nebija Amsterdamas muitnieks!

Sapratu, ka mani tomēr krāpj: ne uz kādu Rīgu neviens netaisās braukt un tūliņ sekos lūgums palīdzēt ar naudu.

Tāpēc uzreiz teicu, ka palīdzēt nevarēšu – man visa nauda ir ieguldīta biznesā. Viņš man prasīja 18 000 eiro! Sākās pārmetumi, cik esmu vienaldzīga. Tomēr paliku pie sava – man naudas nav. Beidzot biju nokaitinājusi viņu tā, ka vīrietis mani nosauca ļoti rupjos lamuvārdos un, kā saka, pasūtīja uz attiecīgo vietu. Tūliņ noziņoju Facebook, ka tas ir viltus profils – aiz tā slēpjas krāpnieki –, un teicu, ka ziņošu policijai. Viņš turpināja dusmoties un atrakstīja: «Nedomā, ka tas ir tik vienkārši, jo mēs esam daudz lielāki, nekā tu domā.» Ar to mūsu sarakste beidzās.

Kā viss varēja būt tik ticami? Visticamāk, tas bija kādam reālam vīrietim nozagts profils. Visticamāk, nozagtajā profilā vīrietim bija ievietots arī kāds video, un to krāpnieki veiksmīgi izmantoja videozvaniem.

Jutos riebīgi, saprotot, cik daudz svešiniekam esmu izstāstījusi par sevi – sūtīju fotogrāfijas, atklāju arī intīmas lietas, stāstīju par savām ikdienas gaitām.

Iespējams, noziedznieki ar īpašām datorprogrammām izskaitļo cilvēkus, ko vērts uzrunāt, un sarunas gaitā saprot, cik no šīs sievietes varētu izmānīt.

Vienai tie būtu daži simti eiro, vēl kādai pāris tūkstoši, man vēl vairāk. Viss ir rūpīgi, precīzi un secīgi izstrādāts – ja jau viņi to dara, tātad tas ir tā vērts. Diemžēl ir pietiekami daudz sieviešu, kas notic.»

10 padomi, kā nekļūt par krāpnieku upuri

  1. Vienmēr rūpīgi izvērtē, cik daudz informācijas par sevi publicēt sociālajos tīklos un iepazīšanās vietnēs.
  2. Krāpnieki meklē upurus tiešsaistes iepazīšanās vietnēs, var izmantot arī sociālos tīklus vai saziņu e-pastā. Tādēļ ļoti jāuzmanās, ja kāds interneta vidē iepazīts cilvēks izrāda pieķeršanos un aicina patērzēt privāti.
  3. Īpaša uzmanība jāpievērš rakstības stilam: krāpnieku sūtītās ziņas bieži ir kļūdainas un neskaidras, savukārt sociālajos tīklos izveidotais profils īsti neatbilst stāstītajam.
  4. Pievērs uzmanību rakstības un gramatikas kļūdām, nesakritībām stāstos un dažādām aizdomīgām atrunām.
  5. Pieņem kādu lēmumu tikai tad, kad viss līdz sīkumam noskaidrots, – jautājumu nekad nevar būt par daudz.
  6. Ja piekrīti ar kādu satikties, noteikti informē par to tuviniekus vai draugus.
  7. Bieži vien sākumā krāpnieki iegūst cilvēka uzticību, tad prasa naudu, dāvanas, bankas piekļuves vai norēķinu kartes datus. Ja naudu krāpniekam dod, viņš parasti prasa vēl. Ja naudu nedod, krāpnieks var sākt šantāžu, tāpēc nekad nedalies ar tādu informāciju, kuras dēļ tevi pēc tam svešinieks varētu šantažēt.
  8. Tikko sāk šķist, ka kļūsti par krāpnieku upuri, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda saziņa ar aizdomīgo cilvēku.
  9. Ja iespējams, sarakste jānofiksē – piemēram, jāsaglabā ekrāna attēls vai sarunas izdruka un jādodas rakstīt iesniegumu policijai. Par notiekošo un aizdomīgo rakstītāju jāinformē vietne, kurā notikusi saziņa.
  10. Nekad nesūti naudu svešiniekam, lai kādu iemeslu viņš saka. Nenodod arī norēķinu karšu, konta piekļuves datus vai dokumentu kopijas. Ja tomēr gadījies vieglprātīgi izpaust savus bankas datus, nekavējoties par to jāinformē banka.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs