Abonē SANTA+ un saņem astrologa prognozi savam nākamajam gadam!
ABONĒT!
  • Auto un vasara — kam jāpievērš uzmanība karstajā laikā?

    Praktiski padomi
    Toms Timoško
    Toms Timoško
    29. jūnijs, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Auto Bild
    Karstajā laikā mašīnai jātiek galā ne tikai ar mūsu sakarsušo prātu atvēsināšanu, bet arī motora dzesēšanu, noturību pret dziļām peļķēm un atbrīvošanos no logu svīšanas.

    Dzinēja pārkaršana

    Kāpēc tas notiek?

    Lielpilsētas sastrēgumos vai rindā uz iebraukšanu Jūrmalā nervozākajiem vadītājiem acis pazib motora temperatūras rādītāja virzienā. Ilgstoša stāvēšana, neizturama svelme un nepietiekama gaisa plūsma kļūst par lielu apgrūtinājumu motora dzesēšanas sistēmai. Pietiek ar vienu neliela elementa defektu, nekvalitatīvu iepriekš veiktu remontu vai izlaistu motora apkopi, lai jūsu brauciens noslēgtos turpat sastrēguma karstākajā punktā.

    Turklāt arī paši motori kļuvuši cimperlīgāki, nomainot savulaik izturīgos čuguna blokus pret vieglāku, bet mazāk ilgmūžīgu alumīniju. Mazlitrāžas forsētie agregāti ar šaurām un garām dzesēšanas kanālu sienām ir ļoti jutīgi pret nobīdēm no normām.

    Dzinēja pārkaršanas iemesli var būt, sākot ar dzesēšanas šķidruma trūkumu līdz mehānisku mezglu bojājumiem. Jāsāk ar vienkāršāko – antifrīza līmeņa pārbaudi. Ja tas ir zems arī pēc atkārtotas šķidruma pieliešanas, jāatrod noplūdes avots. Lai to izdarītu, nepieciešams pārbaudīt dzesēšanas sistēmas spiedienu, uzstādot speciālu rokas sūkni ar manometru uz izplešanās trauka vai radiatora augšējās atveres.

    Spiediena pārbaudes komplekts

    Ja uzreiz pēc pārbaudes sākuma spiediens krītas, tas norāda uz hermētisma trūkumu radiatorā, šķidruma traukā vai kādā savienojumā, vai citur. Šo procesu ērtāk būs veikt servisā, taču spiediena pārbaudes ierīci var iegādāties arī internetā lietotu vai jaunu par aptuveni 30–90 eiro. Var uzskatīt, ka ar acīm pamanāma antifrīza noplūde ir veiksmīgs faktors, jo dzinēja iekšienē zūdošu dzesēšanas šķidrumu būs gan grūtāk konstatēt, gan saremontēt.

    Spiedienu regulē tvertnes vāciņā iestrādāts vārsts. Tiklīdz ir aizdomas par zemu vai pārlieku augstu spiedienu, palielinātu temperatūru vai neizskaidrojamu antifrīza līmeņa krišanos, vāciņu var nomainīt. Tas maksās no dažiem eiro, un nereti jauna vāciņa iegāde būs lētāka nekā tā pirkums auto kapsētā. Nevar izslēgt arī radiatora aizkaļķošanos un aizdambēšanās, to var novērst ar ķīmisku tīrīšanu un pēc tam ar antifrīza nomaiņu. Ir gadījumi, kad radiators no iekšpuses vecuma vai nepiemērota dzesēšanas šķidruma/ūdens lietošanas dēļ ir jau sarūsējis, bet no ārpuses nekas par to neliecina.

    Ventilators

    Ja tas nelīdz, jāpārliecinās par ventilatora darbību. Dažkārt tas var nestrādāt vai darboties tikai periodiski, neņemot vērā dzinēja temperatūru. To var izraisīt bojāts relejs, ventilatora motors vai termoslēdzis. Vecās metodes nosaka, ka motoru var itin viegli pārbaudīt, savienojot to pa taisno ar akumulatoru. Motors, kas ir darba kārtībā, uzreiz ieslēgs ventilatoru.

    Šo metodi gan pašiem nevajadzētu izmēģināt, jo dažiem auto ventilatora motorus šādā veidā var ātri vien pārslogot un nodedzināt.

    Ja ar problēmu galā netiekat un ventilators neieslēdzas automātiski, naskākie vadītāji pamanījušies izveidot slēdzi, ar ko var mehāniski uzsākt dzesēšanu. Šis pagaidu risinājums gan strādās vien tad, ja antifrīzs ir pietiekamā līmenī un nezūd.

    Termostats

    Mazs, bet ļoti būtisks sistēmas elements ir termostats. Tas aizveras, lai dzinējs ātrāk uzsiltu un antifrīzs plūstu mazajā dzeses lokā, bet pie aptuveni 85 grādu temperatūras tas atveras, šķidrumam sākot cirkulēt lielajā lokā caur radiatoru. Ja tā nenotiek, tātad termostats neatveras vai uz brīdi ir ieķēries.

    Mūsdienu automašīnām termostati ir pat vairāki, tāpēc, lai būtu droši par iznākumu, auto īpašnieki nereti uzreiz nomaina visus. Svarīgi ievērot, ka lētu un potenciāli nekvalitatīva ražojuma termostatu iegādāties nedrīkst, jo problēma var atkārtoties jau tajā pašā dienā. Vēlams uzticēties oriģinālajam ražojumam.

    Ūdenssūknis

    Būtisks elements ir ūdenssūknis, kura nomaiņa parasti tiek veikta līdz ar zobsiksnas komplekta apkopi, taču motoriem ar ķēdes piedziņu šim sūknim tiek pievērsta mazāka uzmanība. Tiklīdz sūknis no vecuma būs oksidējies vai blīvējošā daļa būs izdilusi, var rasties antifrīza sūce. Ja vārpsta vai spārniņi ir bojāti (kas īpaši izteikti ir plastmasas lāpstiņām), sūknim būs apgrūtinoši nodrošināt nepieciešamo spiedienu pilnvērtīgai šķidruma cirkulācijai. Tāpat jāklausās, vai sūknis nav kļuvis trokšņains gultņa izdiluma dēļ. Vienlaikus jāpārbauda arī sūkņa piedziņas siksna.

    Dzinēja galvas blīve

    Viena no pēdējām iespējām, kas var izraisīt pārkāršanu – dzinēja galvas blīve. Galvenie simptomi būs balti tvaikveida dūmi no izpūtēja, cietas cirkulācijas caurules, dzesēšanas šķidruma līmeņa paaugstināšanās vai šķidruma burbuļošana izplešanās traukā, ko izraisa motora sadedzes produktu nonākšana antifrīzā. Arī galvas blīves stāvokļa noteikšanai var izmantot īpašu testeri. Ierīci uzstāda uz antifrīza iepildīšanas tvertnes, analizatoram nosakot, vai dzesēšanas šķidrumā ir izplūdes gāzu klātbūtne.

    Pēc jebkura dzesēšanas sistēmas remonta vai apkopes jāatceras par atgaisošanas procedūru. Mēs rekomendējam ik pa laikam uzraudzīt motora temperatūru. Kad no dzinēja pārsega apakšas jau veļas balti dūmu mutuļi, ir jau par vēlu.

    Ko tas var izraisīt?

    Dzinēja pārkaršanai ir pamats radīt lielas problēmas nākotnē, jo cīņa ar dzinēja iekšējo deformāciju nebūs viegla. Sāpīgu gadījumu netrūkst, izveidojoties plaisai cilindra blokā vai tiekot deformētai motora galvai, kur komplektā būs arī motoreļļas un antifrīza sajaukums baltā kokteilī. Vienreiz uz īsu brīdi pārkarsēts motors var izraisīt virzuļu gredzenu bojājumus. Par to nenojautīsiet līdz brīdim, kad arvien biežāk motoram būs jāpielej eļļa, – motoram trūks ierastās dinamikas, un degvielas patēriņš būs krietni kāpis.

    Trīs padomi

    1. Tiklīdz vēlaties papildināt dzesēšanas šķidrumu vai pārbaudīt tā līmeni, pārliecinieties, vai dzinējs jau ir paspējis atdzist, un nekādā gadījumā nedariet to uzreiz pēc braukšanas. Visdrošāk ir izmantot kādu lupatiņu vai cimdu, lai izvairītos no karsta tvaika vai šķidruma izvirduma uzreiz pēc vāciņa noņemšanas.
    2. Ja sēžat sastrēgumā un motora temperatūras bultiņa lēnām pārsniedz viduslīniju un antifrīzs nav izlijis no sistēmas, uzgrieziet apsildi uz karstāko iespējamo temperatūru un atveriet logus! Īsā brīdī salons kļūs par somu pirti, taču tas palīdzēs mazināt antifrīza temperatūru, liekot tam cirkulēt pa garāko iespējamo ceļu, papildus dzesējoties arī salona ventilācijas radiatorā.
    3. Nokalpojis dzesēšanas šķidrums nespēs pildīt savas funkcijas un saglabāt optimālu motora temperatūru, vienlaikus tā radītajai korozijai sagraujot radiatoru un motoru no iekšienes. Izmantojot Long-Life jeb ilga mūža antifrīzu, tas jāmaina ik pēc pieciem gadiem, bet uz minerālajām vielām balstītie šķidrumi strādā tikai 1–3 gadus. Ja nav pārliecības, cik vecs ir antifrīzs, labāk nomainīt visu šķidrumu pilnībā.

    Hidrotrieciens

    Spēcīgu lietavu rezultātā nupat izbraucamā iela dažu minūšu laikā var kļūt par Venēcijas kanālu, tas īpaši raksturīgs Rīgā zem tiltiem un to pārvadiem. Neefektīvu vai neesošu noteku un citu iemeslu dēļ bieži vien pat tikko izremontētās galvaspilsētas ielas liek automašīnām pārvērsties par gondolām, tomēr mūsu spēkrati šādām ūdens atrakcijām nav paredzēti.

    Hidrotrieciens ir viena no nopietnākajām nepatikšanām, kas var atgadīties ar automašīnas dzinēju un elektroniku, tāpēc vasaras lietusgāžu laikā īpaši jāuzmanās no dziļu peļķu šķērsošanas vai pat pretimbraucoša auto ūdens šalts. Papildus jau tā augstajam apvidus auto klīrensam īpašnieki šādiem gadījumiem izvēlas aprīkot ar tā saucamo šnorkeli, gaisa padevi ņemot no auto jumta. Ikdienas auto gaisa padeve ir vienā līmenī ar radiatora režģi. Tātad, jo zemāka gaisa ņemšanas vieta, jo lielāks risks saskarties ar hidrotriecienu.

    Hidrotrieciens ir process, kurā liels daudzums ūdens strauji iekļūst dzinējā (cilindrā) caur gaisa padevi. Tas nozīmē, ka gaisa filtram burtiski jāatrodas zem ūdens, iesūcot tik lielu ūdens apjomu, lai tiktu piepildīta degkamera un to vairs nebūtu iespējams saspiest. Tas vairāk atbilst scenārijam, kurā auto iebrauc ezerā, taču arī līdz ceļgaliem dziļas peļķes ir bīstams apstāklis.

    Sekas ir nopietnas un pat iznīcinošas mašīnas tehniskajiem mezgliem. Potenciālais bojājumu saraksts: saliekti vārsti un klaņi, deformēta motora galva, salauzti virzuļi un bojāts dzinēja bloks. Tas var nozīmēt kapitālo remontu, un vecāku automašīnu gadījumā šāds process neatmaksāsies, jo dzinēja nomaiņa būs lētāka.

    Citkārt remonta izmaksas var būt 1200–7000 eiro, kas, protams, atkarīgs no bojājumu pakāpes un dzinēja sarežģītības.

    Pat ja dzinējs automašīnas klīrensam nepiemēroto braslu būs godam pārvarējis, pastāv iespēja, ka būs izmirkuši elektriskās vadības bloki. Jaunajiem auto tie nereti novietoti ļoti zemu un bez īpašas piepūles tos var sagandēt. Uzreiz defekts nebūs redzams, bet nākamajā rītā nebrīnieties, ja auto nevar atslēgt vai iedarbināt.

    Trīs padomi

    1. Kad lielu peļķi apbraukt nav iespējams, izvēlieties maksimāli mazu braukšanas ātrumu un nodrošiniet plūdenu auto kustību. Ja auto dzinējs noslāpst, iespējams, motorā nokļuvis neliels daudzums ūdens un liela skāde nav nodarīta. Ja dzinēju neizdodas iedarbināt, nekādā gadījumā nemēģiniet auto ievilkt, cenšoties to piestartēt piespiedu kārtā. Tie, kas brauc ar vecāka gada auto, varēs izskrūvēt motora sveces un izgriezt ūdeni no cilindriem, pēcāk iedarbinot motoru. Moderniem auto visdrīzāk palīdzēs evakuators un servisa meistari. Auto nav amfībija – ja vien tas nav dzīvības un nāves jautājums, mēs ieteiktu meklēt pārplūdušajai ielai apkārtceļu.
    2. Būtisks palīgs hidrotrieciena riska novēršanā ir motora apakšējā aizsargpanna. Ja tā jūsu auto oriģināli nav uzstādīta vai laika gaitā jau pazaudēta, rekomendējam šo aizsargu savest kārtībā.
    3. Dīzelisti, esiet vērīgi! Ņemot vērā, ka vienādas kubatūras dīzeļdzinējiem ir mazāka degkamera un kompresijas pakāpe nekā tāda paša tilpuma benzīna dzinējiem, dīzelim kaitīgais ūdens daudzums hidrotrieciena izraisīšanai būs mazāks.

    Logu svīšana

    Logu svīšana pēc vasaras lietus gāzēm ir bieža parādība, un to īpaši var novērot vecāka gada automašīnām, kurām nav kondicionētāja. Retos gadījumos var būt vainīga arī automašīnas konstrukcijas īpatnība – neefektīva vai nepietiekama ventilācija. Pirmais solis – salona filtra nomaiņa.

    Ja automašīnai tāds nav paredzēts vai jauna filtra iegāde nepalīdz, var ieslēgt kondicionētāju. Tas padarīs gaisu sausāku, palīdzot cīņā ar logu svīšanu. Jāpārliecinās, ka gaisa ņemšana notiek no ārpuses un nav ieslēgts recirkulācijas režīms. Šo punktu var apgrūtināt iesprūdis recirkulācijas vārsts, jo, vadoties pēc klimata kontroles saspiestajām pogām, vadītājs nemaz nenojauš, ka gaiss riņķo tikai salonā.

    Jāpārbauda arī izņemamo paklājiņu un grīdas apšuvuma stāvoklis. Iespējams, šeit sakrājies mitrums. To var izskaidrot ar nevīžīgiem pasažieriem, aizdambējušos ūdens drenāžu (īpaši tad, ja auto ir lūka), nosprostotu kondicionētāja drenāžu, pilošu apsildes krāsniņas radiatoru, piesūcinot pasažiera puses paklāju ar antifrīzu vai pat smagi korodējošu grīdu, caur kuru uz tepiķīšiem nonāk mitrums.

    Interneta veikalos ir pieejami dažāda dizaina un izmēra mitruma savācēji, kuri neaizņem daudz vietas. Maisiņa cena – līdz 10 eiro.

    Ja kāds no šiem faktoriem apstiprinājies, vispirms nepieciešams novērst cēloni un tad izžāvēt paklājus un salonu. Vislabāk to darīt, izņemot paklājus no auto un tos izvēdinot vai žāvējot ar fēnu. Ja pavasara ģenerāltīrīšanas kults neaizrauj, var iztikt arī ar ventilācijas plūsmas novirzīšanu uz kājām. Kā īslaicīgu risinājumu var izmantot loga atvēršanu. Situācijās, kad nekādi netiekat galā, salonā var ievietot mitruma savācēju, kuri mūsdienās nopērkami specializētajos veikalos.

    Trīs padomi

    1. Nedaudz neierasts, bet noderīgs ieteikums: ar pirkstu novelciet pa aizsvīdušo stiklu un nolaiziet! Ja jūtama salda piegarša, būs jāremontē apsildes krāsniņas radiators.
    2. Veikalos pieejami arī aerosoli, kas paredzēti pret logu svīšanu. Tie tiešām strādā, taču tā būs tikai cīņa ar sekām.
    3. Salona filtra maiņa nepieciešama ne retāk kā reizi gadā. Vislabāk izvēlēties kvalitatīvu ražotāju un mainīt elementu pavasara un rudens sezonā neatkarīgi no nobraukto kilometru skaita.

    Kondicionētājs

    Temperatūrai pārsniedzot plus 20 grādu atzīmi, gaisa kondicionētāja klātbūtne tiks novērtēta tāpat kā sēdekļu apsilde ziemā. Aukstā gaisa neesamība kondicionētāja sistēmā visbiežāk izskaidrojama ar freona (hladaģenta) trūkumu vai kompresora defektu. Freona noplūdes sistēmā var radīt ne tikai mehānisks bojājums, bet arī vecums, radot bojājumus cauruļu locījuma un savienojuma vietās.

    Turklāt kondicionētāja sistēmas kanālus ziemā nelabvēlīgi ietekmē arī sāls, veidojot oksidāciju un elektroķīmisko koroziju uz alumīnija un tērauda elementiem. Tiklīdz freons un tā sastāvā esošā eļļa ir nepietiekamā līmenī vai pazudusi pavisam, kompresoram tas rada papildu slodzi, lai darbotos efektīvi, un stipri saīsina tā mūžu.

    Otra izplatītākā problēma – nepatīkama smaka. Nepatīkamais aromāts var būt jūtams arī tad, kad kondicionētājs jau izslēgts un caur ventilācijas lūkām salonā nonāk mitra gaisa aromāts. Pirmkārt, jāpārbauda salona gaisa filtrs. Laika gaitā tas aizaug ne vien ar putekļiem, bet uzkrāj arī mitrumu. Otrkārt, ja pēc ilgākas kondicionētāja nelietošanas uzreiz jūtama nepatīkama smaka, būs nepieciešama sistēmas tīrīšana. Sistēmā var uzkrāties kondensāts, saglabājot kanālos mitru gaisu.

    Aizsērējis salona filtrs ir labvēlīga mājvieta baktērijām, turklāt tas var būt iemesls pastiprinātai logu svīšanai.Ilgākā periodā šeit sāk veidoties mikroorganismiem un pelējumam labvēlīga vide. Līdzīgi kā ar zobu sāpēm – jo ilgāk šo problēmu ielaidīsiet, jo grūtāk ar to būs cīnīties. No ilgstoši uzkrātās pelējuma sēnītes būs grūti atbrīvoties, un šāds gaiss ir kaitīgs mūsu veselībai, veidojot alerģijas, iesnas, elpceļu iekaisumu, asarojošas acis un citas nepatīkamas parādības.

    Sistēmas tīrīšanu var uzticēt profesionāļiem, kas antibakteriālo procedūru veiks par aptuveni 30–80 eiro. Ja nelāgās smakas paliekas jūtamas arī pēc tam, mēs ieteiktu aktīvāk izmantot kondicionētāja sistēmu un pēc neilga laika veikt atkārtotu tīrīšanu. Lielākoties ar vienu vai divām reizēm pietiek, lai salonā plūstošais gaiss būtu bez piemaisījumiem.

    Ja tomēr rezultāta nav, sistēma būs jājauc ārā un jātīra mehāniski. Šeit runa būs par vairākiem simtiem eiro. Lētāka un vieglāka, bet mazāk iedarbīga metode – sistēmas attīrīšanas aerosoli. Ievērojot instrukciju, šie līdzekļi veiks dezinfekciju automātiski.

    Aerosols jālieto šādi:

    1. Ventilācijas sistēma jāieslēdz recirkulācijas režīmā.
    2. Jāieslēdz kondicionētājs maksimālajā ātrumā.
    3. Aerosols jānovieto uz paklāja tuvu ventilācijas šahtai, jānospiež aerosola galviņa, līdz tā nofiksējas un dezinfekcijas līdzeklis sāk izplūst.
    4. Jāaizver auto durvis un logi, ļaujot 20 minūtes dezinfekcijas līdzeklim iztīrīt ventilācijas šahtas;
    5. Jāizvēdina salons.

     

    Trīs padomi

    1. Automašīnas kondicionētāju vēlams lietot periodiski visu gadu, nevis tikai karstajos vasaras mēnešos. Pamatīgos mīnuss grādos šo funkciju modernos auto neizdosies ieslēgt, jo freonam šajā temperatūrā ir mazāks spiediens, līdz ar to netiks ieslēgts kompresors. Būs pietiekami, ja 1–2 reizes mēnesī iebrauksiet kādā siltākā vietā, piemēram, garāžā, pazemes stāvvietā u. c. Nepieciešams aptuveni 10–20 minūtes ieslēgt kondicionētāju un ļaut sistēmai izskrieties un ieeļļoties, pretējā gadījumā sistēmas gumijas gredzeni un blīvslēgi sakaltīs un zaudēs hermētismu.
    2. Freona noplūde nelielā apmērā ir pieļaujama 5–9% robežās un pat tiek uzskatīta par normu, tāpēc vēlams periodiski pārbaudīt kondicionēšanas sistēmu arī gados jauniem auto.  Sistēmas diagnostika maksās aptuveni 20–40 eiro. Saistībā ar ES kvotām freona (r134a) cenas pēdējā laikā vairākkārt augušas, šobrīd pārsniedzot 40 eiro par kilogramu, un sagaidāms, ka pieaugums turpināsies arī nākamajos gados. Sistēmas uzpilde tiks veikta vien tad, ja tā tiks atzīta par hermētisku. Jāņem vērā, ka vairākās uzpildes vietās vispirms no sistēmas tiks izsūknēts esošais freons, vēlāk pilnībā uzpildot sistēmu no jauna, nevis piepildot klāt nepieciešamo daudzumu. Kopumā uzpilde ar diagnostiku izmaksās 60–100 eiro.
    3. Vasarā svarīgi pavērot, vai pēc kondicionētāja lietošanas zem auto redzama kondensāta peļķe. Ja kondensāts netiek ārā no sistēmas, kā paredzēts, tas uzkrāsies aizsērējušajā drenāžas kanālā. Tas radīs smaku un potenciālas korozijas problēmas nākotnē.

    Rezumējums

    Arī vasara ir pārbaudījums automašīnām, taču no vairuma potenciālajām problēmām var izvairīties, ja sekosim līdzi to stāvoklim. Galvenais – problēmu diagnosticēt pēc iespējas ātrāk.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē