Rīga 0°C 
Izpildi testuNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka Dzintars ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.
Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt Dzintars juridiskās personas maksātnespējas procesu.
Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019. gada 11. oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita Dzintara izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019. gada 20. septembra redakcijā.
Citi lasa
Minētā lēmuma pieņemšanas pamatā bija vairāki apsvērumi, tostarp Dzintars nebija pilnībā veicis kārtējo nodokļu maksājumus – nepieciešamo 1 764 574,50 eiro vietā kārtējos nodokļos tika nomaksāti 273 239,60 eiro, līdz ar to palielinājās kārtējo nodokļu maksājumu parāds un tā apmērs uz lietas izskatīšanas brīdi ir 2 591 118,78 eiro.
Otrkārt, palielinājies bija arī Dzintara kopējais nodokļu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu parāds.
Uz VID lēmuma pieņemšanas dienu kopējais uzņēmuma parāds bija 6 815 743,17 eiro.
Sākotnēji nodokļu administrācijai apstiprinot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu nodokļu parāds bija 3 457 067,03 eiro.
Treškārt, lai arī tika vairākkārt lūgts, Dzintars nav iesniedzis sadarbības līgumus, paredzēto nekustamā īpašuma pārdošanas līguma projektu vai citus dokumentus, kas dotu pamatotu pārliecināties par sabiedrības spēju pildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna maksājumus. Vienlaikus konstatēts, ka sabiedrība nav izpildījusi vairākas normatīvo aktu prasības – nebija iesniegusi peļņas vai zaudējumu aprēķinu ar paskaidrojumiem par katru posteni, kā arī nebija iesniegusi gada pārskatu par 2018. gadu, kas sniegtu patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības finanšu rezultātiem un naudas plūsmu.
Līdz pat sprieduma pieņemšanas dienai tiesā netika iesniegti pierādījumi, ka Dzintars būtu nokārtojis savas saistības pret kreditoriem.
Arī pamatotus iebildumus par administratora pieteikumu tiesa nesaņēma, skaidroja Mežance.
Dzintara maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš aģentūrai LETA norādīja, ka patlaban viņa rīcībā ir tikai publiski pieejamā informācija par procesa pasludināšanu un viņa iecelšanu par administratoru konkrētajā maksātnespējas procesā. Administrators vēl nav saņēmis tiesas nolēmumu un publiskajos reģistros vēl nav veiktas izmaiņas pārvaldes institūcijās.
«Līdz ar to uz visiem jautājumiem par nākamajām darbībām ar uzņēmumu un tā darbiniekiem varēšu sniegt precīzākas atbildes, kad būšu ticies ar uzņēmuma vadību un nepastarpināti iepazinies ar uzņēmuma faktisko situāciju,» pauda Ozoliņš.
Diks aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Dzintara sagatavotie tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumi netika saskaņoti no kreditoru puses, tādēļ administrators tiesā iesniedzis maksātnespējas procesa pieteikumu.
Dzintara valdes locekle Dagnija Maike aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka uzņēmuma kreditori nepiekrita pagaidīt līdz gada beigām, kad bija plānots pārdot uzņēmuma ražošanas korpusus un tādējādi norēķināties ar kreditoriem.
«Rūpnīcai vecie padomju laika ražošanas korpusi nav nepieciešami, tāpēc plāns paredzēja to pārdošanu. Viens no iespējamajiem pircējiem plānoja ierasties tikai novembrī, kā arī pārdošanas process aizņemtu kādus trīs mēnešus, tomēr kreditori negribēja gaidīt,» sacīja Maike.
Viņa piebilda, ka Dzintars ražošanu var veikt daudz mazākās telpās vai arī uzbūvēt jaunu, kompaktu ražotni. Tāpat Maike sacīja, ka maksātnespējas process var noslēgties ar sanāciju. «Jebkurā gadījumā Dzintars nepazūd, jo zīmols, preču zīmes un visi patenti kā nemateriālais īpašums pieder [kompānijas patiesajam labuma guvējam] Iļjam Gerčikovam,» sacīja Maike.
AS Dzintars patiesais labuma guvējs Iļja Gerčikovs jau ir izveidojis jaunu kompāniju – SIA Dzintars Beauty.
Pērn aprīlī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarināja Dzintars tiesiskās aizsardzības procesa termiņu.
Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš bija divi gadi no tiesas 16. marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājās spēkā 4. aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš tika noteikts līdz 2020. gada 4. aprīlim.
Tiesas spriedumā norādīts, ka Dzintara tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.
Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.
Tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumos ir iekļautas izmaiņas pamatparāda, līgumsoda vai procentu dzēšanas grafikā, jo Dzintara tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāns tiek pagarināts vēl par diviem gadiem.
Dzintara nodrošināto kreditoru kopējais prasījums pērn bija 4 500 987 eiro, nenodrošināto kreditoru kopējais prasījums ir 6 961 368 eiro, pavisam kopā 11 462 355 eiro.
Dzintars ir parfimērijas un biokosmētikas izstrādātājs un ražotājs, un tā produktu klāstā ir vairāk nekā 1000 veidu kosmētikas, parfimērijas produktu, kā arī dekoratīvās kosmētikas izstrādājumu. Kompānija ir reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,817 miljoni eiro.
Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa 2016. gada 17. oktobrī ierosināja Dzintara tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Uzņēmuma pārstāvji skaidroja, ka divas krīzes, no kurām viena bija 2008. gadā, bet otra 2014. gadā, veicinājušas Dzintara tradicionālo tirgu samazināšanos, pārdošanas apmēru kritumu un apgrozāmo līdzekļu trūkumu. Tādējādi uzņēmumam uzkrājušies parādi.
