Ministrijā atzīmē, ka atļautais braukšanas ātrums nereti tiek pārkāpts, jo par tā pārsniegšanu līdz 10 kilometriem stundā transportlīdzekļa vadītājam tiek piemērots brīdinājums, bet nepiemēro naudas sodu, piemēram, divu naudas soda vienību apmērā.
Latvijā kopš 2019.gada ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaits nemazinās, tādējādi ir būtiski samazināt transportlīdzekļu vadītāju skaitu, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu, pauž ministrijā, norādot, ka atbilstoši Pasaules Veselības organizācijas ekspertu aplēsēm vidējā ātruma samazinājums par 5% samazina ceļu satiksmes negadījumu ar bojāgājušajiem skaitu par 30%.
Atbilstoši Satiksmes ministrijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) projektam, kas realizēts kopā ar 18 citām dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Beļģijas uzņēmumu «VIAS Institute», ceļu satiksmes drošības būtisko veiktspējas indikatoru statistikas datu ievākšanai un analīzei lielākā daļa no transportlīdzekļu vadītājiem neievēro atļauto braukšanas ātrumu.
Citi lasa
Projektā secināts, ka 29% vieglo automobiļu vadītāji ārpus apdzīvotām vietām ievēro atļauto braukšanas ātrumu 90 kilometri stundā. Toties ar ātrumu 96–106 kilometri stundā brauc aptuveni puse autovadītāju. Ātrumu, kas nepārsniedz 114 kilometrus stundā, ievēro 95% autovadītāji.
Tāpat domnīcā, kas notiks plkst.13, paredzēts apspriest transportlīdzekļu novietošanu stāvvietās, proti, Ceļu satiksmes likumā atrunāto tiesību normu par administratīvās atbildības piemērošanu par apstāšanos kopsakarībā ar Ceļu satiksmes noteikumiem.
Satiksmes ministrijā vērsusies Daugavpils pilsētas pašvaldības policija, informējot, ka minētā tiesību norma par administratīvās atbildības piemērošanu praksē nedarbojas gadījumos, kad transportlīdzeklis daļēji novietots paralēli brauktuves malai un traucē ceļu satiksmi, kā arī apdraud pārējo satiksmes dalībnieku drošību.
Diskusijas ietvaros nepieciešams izvērtēt vai konkrētajos gadījumos tomēr ir piemērojama minētā vai kāda cita norma, vai arī likumā jāveic grozījumi.
Ceļu satiksmes drošības padomes domnīca izveidota, lai tās ietvaros eksperti veiktu dažādu politikas risinājumu diskusijas. Šajā domnīcā sagatavotie un apspriestie starpnozaru jautājumi tiek virzīti konceptuālu lēmumu pieņemšanai padomē.