Starojoša, īsta un neatkārtojama. Angļu roze, kuru mīl feministes – Keita Vinsleta

Uz sudraba paplātes

Vērojot Keitu Vinsletu runājam intervijās un preses konferencēs, ātri vien rodas iespaids, ka te darīšana ar smalku ziediņu – labākajās skolās izglītotu dāmu, kam piemīt nevainojamais, īstiem aristokrātiem raksturīgais izcilu manieru un atbruņojošas vienkāršības sajaukums. Viņas valodā, ideālā standarta britu akcentā, trāpīgi piemeklēti vārdi rindojas skaistos dziļu domu teikumos. Viņa ir asprātīga sarunu biedre, kas nevairās iemest arī pa kādam sulīgam fuck piparam un dzīviem smieklu burbuļiem. Viņas siltā pašpārliecība sarunu biedriem acumirklī liek izkust un padoties. Nu īsta karaliene (bet, ja nopietni, 2012. gadā Keitai Vinsletai tika piešķirts Britu Impērijas Izcilības ordenis, un nu viņa uzrunājama kā Dāma Keita Vinsleta).

Intervijās aktrise atzīst, ka bieži par sevi ir dzirdējusi aizdomu un skaudības pilnas replikas – nuja, viņa taču nāk no aktieru ģimenes, viss nolikts priekšā uz sudraba paplātes… Tā vienlaikus ir un nav patiesība. Keita Vinsleta tiešām piedzima aktieru ģimenē, un viņas bērnībā netrūka ne bezrūpības, ne privilēģiju, taču ne gluži tādu, kā skauģiem gribas domāt.

Resnā Keita – tā neko palama jaunai aktrisei, kuras svars bija sešdesmit kilogramu.

Prieks dzīvot

Vinsletu budžetā reti bija kāda lieka mārciņa, viņus neviens neatpazina uz ielas, un industrijas bosu durvis viņiem pilnīgi noteikti nebija plaši atvērtas. Ko tur – pat savas automašīnas īsti nebija!