Ļauties un pielāgoties. Pāra intervija ar Kristīni un Agri Dzenīšiem

Kristīne: Mums daudzi tā arī teica – brīnums, ka neizšķīrāties. Tas tiešām bija traki!

– Kristīne, esi teikusi, ka jaunākais dēls ir kā rehabilitācija prātam, ja salīdzina ar dvīņu ienākšanu pasaulē… 

Kristīne: Jā, šobrīd jūtos daudz mierīgāka, jo zinu, ko gaidīt no zīdaiņa, un ar vienu mazuli ikdiena ir krietni vieglāka. Dvīņi mūs abus ar Agri kārtīgi norūdīja, izsita no ierastās dzīves sliedēm. Atceros negulētās naktis, kā staigājām ar ratiņiem pa Ziepniekkalnu kā tādi zombiji… Toreiz ar diviem mazuļiem mums bija diezgan liels spēriens pa pēcpusi. To atceros kā grūtāko periodu savā dzīvē. 

Agris: Man tolaik darbā tieši sākās komandējumi, kur pa nedēļām bija jābrauc prom.