Viņu piecas reizes izglāba sargeņģelis. Leģendāro tenoru Kārli Zariņu pieminot

Dziedot dzimis, audzis, dzīvojis

Tajā 2015. gada vasarā stāstīt par sava dzīvesbiedra bērnību, jaunību un panākumiem vainagoto ceļu mūzikā, kā arī par abu kopīgi nodzīvoto mūžu uzņēmās viņa sieva Regīna Zariņa, vēlāk saskaņojot ar Kārli nepieciešamos labojumus. Pats opermākslinieks tobrīd bija uz slimības gultas. Raksts bija gandrīz gatavs, bet tad pienāca Zariņu ģimenes melnā diena, un Regīna ar grūtībām bija pierunājama satikties atkal. Lielā gulta, kur vēl nesen savas dienas vadīja Kārlis, tagad ir tukša. Līdz ar to arī visa māja Regīnai šķita klusa un auksta. «Ļoti skumstu, un mana sirds vēl netic, ka tā ir īstenība. Liekas – Kārlis ir tikai aizbraucis ilgstošās viesizrādēs, atvērsies durvis un viņš smaidošs ienāks…»

Taču, par spīti lielajam zaudējumam, Regīna nedrīkstēja iegrimt sērās. Ikdienā kopā ar viņu bija abi mazdēli, jaunākās meitas Zanes atvases Mārtiņš un Kristaps. Katru rītu tolaik divpadsmitgadnieks ar auto ticis vests uz skolu – savulaik šofera pienākumu pildīja Kārlis, taču tad viņš piedzīvoja pirmo insultu. Jau pēc pirmās lēkmes Zariņam pazuda balss. Tomēr neviens ģimenē nezaudēja cerību, un Regīna izbaudīja katru dienu kopā. Īpaši grūts bija Zariņa pēdējais dzīves gads – Mārtiņš papiņu burtiski nēsāja uz rokām.

«Mēs visi joprojām grimstam sērās, runāt ir grūti,» atzinās Regīna. «Taču Kārlis pats izlasīja šo rakstu, pielaboja faktus un vārdus. Atmiņa viņam darbojās lieliski, kopā risinājām krustvārdu mīklas. Arī tāpēc tam jānonāk pie lasītāja,» bija pārliecināta viņa. Neparastā, apbrīnojami dzīvespriecīgā un enerģiskā sieviete rokrokā ar mūsu lielisko tenoru aizvadīja vairāk nekā pusgadsimtu. Bijusi ne tikai sieva, meitu māte un saimniece, bet arī sekretāre – gatava stundām runāt par Kārļa sasniegumiem mūzikā un kopā piedzīvoto. Fotoattēli, kuros iemūžinātas slavenā dziedoņa operlomas, pēc viņa aiziešanas tika sarindoti īpaši izveidotā piemiņas stūrīti, kur dega svece.

«Kārlis man ir dāvājis skaistu mūžu, pilnu ar mīlestību,

savstarpēju cieņu, rūpēm vienam par otru un kopīgiem ideāliem,» viņa sacīja. 

Grīziņkalna strādniekzēns

Tenoru vidū Kārlis Zariņš izcēlās ne tikai ar pasakainu balsi, bet arī neparasti staltu augumu. Viņš nāca pasaulē 1930. gada 6. jūlijā vienkāršā strādnieku ģimenē: tēvs Kārlis – mālderis, tātad krāsotājs, bet mamma Erna sliktās redzes dēļ lielāko dzīves daļu – mājsaimniece. Balsi dziedonis mantojis no mātes, kas skaisti dziedāja.

Kad Kārlis piedzimis, esot bļāvis tik skaļi, ka slimnīcā sienas trīcējušas.

Medmāsas jokojušas, ka no tāda brēkuļa dienās iznāks dziedātājs. Tā arī noticis, turklāt Kārlis Zariņš ir retums dziedoņu pasaulē – absolūtās dzirdes īpašnieks!