Evija Krūze: Ja man vairs nepatiks, kā izskatos, noteikti iešu pie plastikas ķirurga

Evijas plašais dzīvoklis Rīgas centrā šobrīd ir viņas miera osta, kur viņai ļoti patīk uzturēties. Agrāk te lejā, pagalmā, staigāja ziloņi un lauvas, bērnībā garāmejot caur vārtiem viņa esot tos redzējusi, bet tagad Rīgas cirka sarkanais jumts atspīd saulē. «Tur laikam notiek kāds pasākums,» dzirdot mūziku, Evija pieceļas un aizver logu. Ir karsta vasaras diena, viņa, izmetusies plānā kleitiņā, ērti iekārtojas lielajā viesistabas dīvānā, pacienā ar «Vana Tallinn», ko šorīt atvedusi no Igaunijas. Viņa runā par laimi un veiksmi, kas pie viņas beidzot atnākusi, un pieskaras dzīves lappusēm, kas ir pagātnē, tomēr joprojām raisa emocijas. 

– Pirms tikšanās teici, ka regulāri brauc uz Igauniju. Kur īsti ir tavas mājas?
– Lai kur es dotos, mājas ir šeit! Vienu brīdi pārdzīvoju, ka daudz laika sanāk tērēt ceļā, bet tad sapratu, ka pa ceļam ar vīru varam visu izrunāt. Šorīt atbraucām no Tallinas un rīt brauksim uz Miso, kur atrodas mūsu lauku zemīte.

Beidzamos piecus gadus jūtos brīva un laimīga.