«Asaras man galīgi nav svešas.» U-20 izlases galvenais treneris Artis Ābols par dzīvi, ģimeni un hokeju

– Arti, tev āboli garšo?
– Ļoti! Savus ciltsbrāļus iznīcinu lielos daudzumos. Latvijā ir tik daudz garšīgu ābolu: ‘Baltais dzidrais’, ‘Trebu’, ‘Rožāboli’, vēl ‘Cukuriņi’ un ‘Sīpoliņi’!

– Labi, runāsim nopietnāk. Tavu dēlu Rodrigo čempionātā gaidīja kā glābēj­zvaigzni. Kāda bija sajūta, redzot, ka uz viņu tiek liktas tik lielas cerības?
– Gan patīkami, gan arī interesanti bija uzzināt, vai viņš atšķirsies no citiem un būs, kā angliski saka, difference maker – spēlētājs, kurš var izšķirt spēles likteni. Rodrigo spēle ar Somiju man patika – tā bija spilgta.

Uzvara ir salda, bet zaudējums ir ciets un sāpīgs kā akmens.

Savukārt spēlē ar Austriju viņš bija kā visi – laikam ar kreiso kāju no gultas izkāpuši. Viss aizgāja greizi jau sākumā un tā arī turpināja iet greizi. Likās: tūlīt, tūlīt uztaustīs, bet – nekā… Tāda ir dzīve.

– Ko jūs abi pēc šā neveiksmīgā čempionāta runājāt?
– Ai, neko vēl neesam baigi iztirzājuši. Lai nosēžas, gan būs iespēja un laiks parunāt. Pirms kritizēt Latvijas komandu, jāatceras, ka viņi ir tie paši puiši, kurus pirms diviem gadiem gājāt sagaidīt pie Brīvības pieminekļa.