«Tas nav šāviens, tas ir izgaršojums.» Interjera dizainers Aigars Zariņš par viskija dabu

Tikai vēlāk uzzināju, ka kolekcionāru vidū vērtība ir augusi, viskijs šobrīd maksā jau pāris tūkstošu dolāru.

– Cik viskiju ir tavās mājās?
– Šobrīd pa ķērienam – apmēram simts. Kā saka – nebaltai dienai. Es ne tikai krāju, bet arī lietoju. Ja kāds atnāk, varu piedāvāt ne tikai kafiju, bet arī viskiju. Cilvēks var pienākt pie plaukta, paskatīties un pateikt: «Es gribētu pagaršot šo!» Man nav bremžu, neteikšu: «Nē, to es taupīšu kādam īpašam gadījumam.»

Pudeles visu laiku iet apritē. Pateicoties tai, nonācu pie secinājuma, ka esmu izdzēris pudeli, kura šobrīd izsolē maksā pāris tūkstošu. To uzzināju nejauši. Pirms gadiem 20 par 100 dolāriem kādā Venecuēlas lidostā nopirku viskiju. Tas tika atvests, nebija iesākts, un tad – o, jau sen stāv, jāpagaršo. Attaisu, izdzeru un tikai vēlāk uzzinu, ka kolekcionāru vidū vērtība ir augusi, viskijs šobrīd maksā jau pāris tūkstošu dolāru, jo bija limitēts pudeļu daudzums.

Ir jābūt arī ļoti labam degunam un priekšnojautai, lai saprastu, kura viskija vērtība laika griezumā izaugs. Var jau arī viegli pārrēķināties. 

– Bet tu jau netaisi biznesu!
– Nē, man nav tāda mērķa. Ja runā par investīcijām, izrādās, ka investīcijas alkoholā – viskijos, vīnos, konjakos, rumos – ­reizēm dod labāku peļņu nekā vērtspapīri.