Ikdiena ar peldriņķi. Kā tikt galā ar ziemas pasīvo aptaukošanos

Konsultē
LIENE SONDORE,
uztura speciāliste

Kā saka – velns slēpjas detaļās. Un, iespējams, arī šajā gadījumā tas ir tieši tur. Sīkumos. Lai arī lielās līnijās varbūt, tāpat kā vasarā, treniņi trīs reizes nedēļā, tavs uzturs puslīdz sabalansēts, arī gulēšanas ritms daudzmaz jēdzīgs, bet – sasodīts! – kilogrami nāk klāt, jo sīkumi nepiedod. Tie savācas, sasummējas un acīmredzami manifestējas uz vidukļa. To mēdz dēvēt par ziemas pasīvo aptaukošanos.

Paklausot saviem dabiskajiem instinktiem, gada aukstajā un tumšajā laikā ēdam treknāk un vairāk, bet pēc tam moderni ieslēdzam apkuri un iesēžamies siltā automašīnā. 

Kaloriju ienākumi un izdevumi

Ziema vai vasara, divi lielie vaļi, uz kuriem viss balstās un kuri jāpieskata, lai neaizpeld katrs uz savu pusi, ir sabalansēts uzturs un fiziskās aktivitātes. Te nekādu brīnumu nav: cik kaloriju uzņem, cik iztērē, un viss, kas paliek pāri, uzkrājas. Vēl, protams, jāņem vērā vielmaiņas ātrums. Kas to ietekmē? Viens – gadi, arī vīriešiem ar katru mūža gadu vielmaiņa kļūst lēnāka. Divi – fiziskās aktivitātes, kuras gan to veikšanas laikā dedzina kalorijas straujāk, gan vēl ilgi pēc tam uztur vielmaiņas krāsniņu karstu.

Izpētīts un statistiski aprēķināts, ka mēs, ziemeļnieki, gada aukstajā un tumšajā periodā, ja vien īpaši nepiedomājam, lai tā nebūtu, ēdam biežāk, treknāku ēdienu un ­izvēlamies lielākas porcijas. Tas, lūk, notiek, ja tā var teikt, dabiski. Ja ir auksts un tumšs, apstākļi ir skarbi, mēs esam ieprogrammēti, ka nevar zināt, kad atkal tiksim pie enerģijas uzņemšanas, tāpēc – kad ir, ko ēst, tad jāēd.