Filmas Mīlulis režisors Tokalovs: Mīlestība ir būt gatavam kopā sēdēt sūdu mucā

Staņislavs Tokalovs

• 35 gadi, scenārists, režisors, producents.
• Jaunākā pilnmetrāžas spēlfilma Mīlulis – uz ekrāniem no oktobra.
• Lielā Kristapa ieguvējs par labāko īsfilmu Mazliet ilgāk, 2014.
• Desmit gadus rīko Manhattan Short festivālu Latvijā.
• Studējis kino Lielbritānijā, Krievijā, Latvijā.
• 8 gadus vada bezmaksas radošās darbnīcas jauniešiem.
• Krievs, bet latvietis.

Man ir zināmi paradumi, kā es kasu ausi, degunu, kā dažreiz elpoju. Tās ir tādas sunīgas fiziskās pazīmes.

Iepriekšējā dzīvē esmu bijis suns. 
Suņus vispār izvēlas cilvēki, kuri grib, lai viņus mīl, tāpēc arī man ir suns. Biežāk tie ir egoistiski cilvēki, jo suns pakļaujas, sniedz beznosacījumu mīlestību. Tas ir arī par mani, jo man vajag mīlestību. Dažreiz liekas – iepriekšējā dzīvē esmu bijis suns, jo vienkārši jūtu šo sasaisti no iepriekšējās dzīves. Man ir zināmi paradumi, kā es kasu ausi, degunu, kā dažreiz elpoju. Tās ir tādas sunīgas fiziskās pazīmes. Veidot attiecības ar cilvēkiem ir daudz sarežģītāk, tāpēc man ir suns. Cilvēki, kas izvēlas kaķus, nav tik egoistiski. Ar draudzeni bija sarunāts, ka suni no patversmes paņemsim uzreiz pēc tam, kad būs pabeigta manas jaunākās filmas Mīlulis filmēšana. Aizbraucām, un sākumā samīzu – tik daudz visādu suņu, jāpieņem lēmums. Bet bija jau par vēlu. Beigās paņēmu Lilu. Viņai nav šķirnes, jo ir brīvās mīlestības produkts. Es nezinu, vai suns mani mīl vairāk nekā mana draudzene, jo tā ir citāda mīlestība. Ja es aizbraucu uz ilgāku laiku, vairāk skumstu pēc draudzenes nekā pēc suņa.

Neticu, ka iespējams veidot filmas par svešu cilvēku pieredzi.
Visas manas filmas ir ļoti dziļi saistītas ar manu personīgo pieredzi, ko esmu izjutis uz savas ādas, tāpēc jūtos, ka man ir atļauts par to runāt, atļauts vismaz mēģināt aplūkot tos jautājumus. Ja pats neesi piedzīvojis notikumu, par ko veido filmu, man nav skaidrs, kā tā var sanākt. Man ir trīsdesmit pieci gadi, un es neticu, ka trīsdesmitpiecgadīgs cilvēks var veidot filmu par septiņdesmitgadnieku. Tāds dzīves posms vēl nav izdzīvots, un viss – tāda filma nevar būt. Es arī neticu, ka kino var ko mainīt.