Hildegarde Graumane par dzīvi ar multiplo sklerozi: Esmu pateicīga savai slimībai

«2018. gadā man šķita, ka it visās jomās mana dzīve ir sakārtota. Man bija labs darbs, biju satikusi savu tagadējo vīru, mums bija piedzimis gaidīts puika, mana meita bija uzsākusi studijas. Viss labi, dzīvo tik nost!

Taču tad dēls, kuram tobrīd bija divi gadi, smagi saslima ar laringītu. Slimošana ilga divus mēnešus, nonācām arī Bērnu slimnīcā. Savukārt dienā, kad Reinholds beidzot bija vesels un varēja doties uz bērnudārzu, saslimu es. Pēcpusdienā temperatūra uzkāpa līdz 40 grādiem, un tā turējās vairākas dienas. Zinot dēla slimības gaitu, pieņēmu, ka vīruss ir gana negants, bet domāju, ka gan jau pēc dažām dienām būšu vesela. Ik dienu temperatūras pazemināšanai dzēru paracetamolu un cerēju, ka pakāpeniski kļūs vieglāk – slimība atkāpsies. Taču tā nenotika. Nedēļas beigās man ļoti sāka sāpēt kājas – tās bija iepriekš nepazītas, nesaprotamas sāpes. Savukārt naktī uz svētdienu konstatēju, ka pati vairs nespēju nokārtoties – sajūtas bija līdzīgas kā pie apaukstēta urīnpūšļa. Sapratu, ka ilgāk gaidīt nedrīkst – svētdienas rītā vīrs mani veda uz slimnīcu. Tobrīd man jau ļoti sāpēja ne tikai kājas, bet arī mugura. 

Jutu tik neaprakstāmas sāpes kājās un mugurā, ka to dēļ ik pa laikam atslēdzos no realitātes.

Sākumā nonācu nefroloģijas nodaļā, jo ārsti domāja, ka slimības simptomi saistīti ar nieru darbības traucējumiem. Vēlāk mediķiem bija aizdomas, ka man ir meningīts, tāpēc divas reizes tika veikta muguras smadzeņu punkcija. Analīzes šo diagnozi neapstiprināja. Vēl pēc dienas es vairs nevarēju paiet – jutu tik neaprakstāmas sāpes kājās un mugurā, ka to dēļ ik pa laikam atslēdzos no realitātes. Mani pārveda uz neiroloģijas nodaļu un sāka veikt neskaitāmus izmeklējumus – slimības cēloni meklēja visdažādākajos virzienos. Piemēram, man tika ņemtas analīzes, lai izslēgtu ērču encefalītu, kā arī veica ļoti specifiskas analīzes, kādas taisa karavīriem, kas dienējuši īpašajās zonās ar izteiktu piesārņojumu. Meklēja pilnīgi visu un visur!