Neatliekamās palīdzības ārsta palīgs Alvis Osmanis: Veikt atdzīvināšanas pasākumus šajā darbā nav sarežģītākais

Ja jūs vaicātu, kādēļ uzaicinājām uz interviju tieši jūs, es sacītu: «Tādēļ, ka, šķiet, nereti traumas un citas veselības neražas notiek reālas muļķības un neuzmanības dēļ. Un tieši neatliekamās palīdzības mediķi tam noteikti ir bieži liecinieki.»

Izmisums ir neatņemama šī darba sastāvdaļa. Kad cilvēks nonācis kādā individuālā nelaimē, bieži ieslēdzas tā sauktā tuneļa redze, kad kādas lietas nav iespējams uztvert adekvāti un racionāli. Un arī mūs kā profesionāļus nestandarta situācijas var izsist no sliedēm, izšūpot, bet, kā es mēdzu teikt, par profesionāli mani padara tas, cik ātri spēju savākties atpakaļ. Bet nereti mēs nevaram kādas situācijas atrisināt, jo dažkārt problēmu sakne meklējama pilnīgi citur…

Piemēram!

Mēs ļoti bieži risinām kādas sociālās problēmas. Piemēram, cilvēks netiek vai kādu iemeslu dēļ gadiem nav gājis pie ārsta, tagad bumbulis vēderā jau izaudzis tik liels, ka traucē un pa taisno zarnu izdalās asinis… Vai tā ir neatliekamās palīdzības dienesta problēma? Nē, tā ir bijusi ambulatora problēma, tikai nav laikus meklēta palīdzība. Vai palīdzība šim cilvēkam šobrīd nav vajadzīga? Protams, ir.

Nevienam nenovēlu dzirdēt izmisīgo mātes brēcienu, kad bērna ķermenis guļ kaut kur netālu ceļa malā…