Juta Brauna: Attiecības ar Cilinski mani vienkārši neinteresēja

Gunāra uzmanībai ļoti pretojos, bet, strādājot kopā un tuvāk iepazīstot, viņš tomēr man ļoti, ļoti lēnām pietuvojās.

Augusi ar labu mūziku

«Neuzskatu sevi par interesantu cilvēku, bet mana sūtība bijusi rūpēties, lai citiem ap mani ir labi. Ja viņiem ir labi, tad arī man ir labi. Ne velti Mārtiņš smējās, ka es visus, kas ir ap mani, par daudz lutinot un izlaižot, ieskaitot kaķi un abas jūras cūciņas,» Juta teica, un viņas paškritika, kas attiecas uz interesantumu, samulsināja. Viņa ir sieviete – noslēpums. Daudzi par viņu tā teikuši. Tāda Juta ir cilvēkiem, kas viņu pazīst. Es viņu satiku pirmo reizi. Ne tikai sarunā, bet vispār. Kādreiz, kad intervēju Mārtiņu, viņš man rakstam iedeva vairākas fotogrāfijas, arī ar Jutu. Viņi nesen bija apprecējušies, un Mārtiņš, jūtami saviļņots, ar lepnumu teica: «Mana Juta!… Visskaistākā sieviete pasaulē! Un gudrākā!»

Par Mārtiņu, ceļu vienam pie otra un dzīvi pēc viņa aiziešanas Juta stāstīja iepriekšējā žurnāla numurā. Pēc sarunas viņa atsūtīja vēl dažus sajūtu pieskārienus kā liecinājumu Mārtiņa neredzamajai, bet jaušamajai klātbūtnei.

«Notiek pat mistiski gadījumi, kad man liekas – Mārčulīts grib mani iepriecināt.