Garšīga saruna ar dzejnieci un māmiņu Ēriku Bērziņu, un viņas bezgrēka maizes recepte
Šomēnes, kad maija ziedonī svinama gan Māmiņu diena, gan Ģimenes diena, viesojamies pie dzejnieces un arī ilggadējas mūsu izdevniecības redaktores Ērikas Bērziņas Pārdaugavā. Viņa ir izcepusi gardu maizīti, un Ērikas stāstus par ēšanu caurvij mīlestības pilni iestarpinājumi par savējiem – kopā ar vīru Juri abi audzina trīs bērnus: Alisei ir 16, Hardijam 11 un Ernesto 8 gadi.
Foto: Matīss Markovskis
– Kurš ir galvenais gatavotājs jūsmājās?
– Es vairāk esmu tāda brīvdienu gatavotāja – man patīk sestdienu un svētdienu rāmie rīti, kad visi var izgulēties un nevienam nekur nav jāsteidzas. Tad mēdzu sacept pankūkas vai gatavoju bagātīgu omleti. Man patīk arī radoši eksperimenti virtuvē – ieskatos ledusskapī un izdomāju, ko varētu uztaisīt no tā, kas ir. Nereti pēc spraigās darba nedēļas ledusskapī atrodas arī kādi, kā mēs sakām, saguruši, nedaudz piemirsti produkti, piemēram, biezpiens, kuru var iestrādāt saldos un sāļos sacepumos, maizē, omletēs, kēksiņos. Mēģinām būt zaļi domājoši, pēc iespējas nemetam ārā ēdienu, visu izmantojam.
Savukārt darbdienās galvenais pavārs ir mans mīļais vīrs Juris, kuram darba režīms atļauj dienas vidū pagatavot pusdienas. Bērniem skolā arī ir pusdienas, bet tās ir salīdzinoši agri, ap divpadsmitiem dienā, tāpēc pēc stundām, pārnākot mājās, viņiem atkal gribas ēst.
Mēs pielāgojamies bērniem, nesakām, ka tagad jāēd tas, kas ir, un viss!
Laime, ka sagaida tētis ar siltu ēdienu! Juris gatavo garšīgi un daudzveidīgi, bet zupu vārīšanā viņš ir īpaši virtuozs! Pārsvarā esam iecienījuši klasiku – pupiņu zupu ar žāvētām ribiņām, biešu zupu, skābu kāpostu zupu, tādas vienkāršas, labas zupas. Bet ir tāda lieta, ka vīrs zupu vienmēr pamanās izvārīt milzu katlā – bērni ir ar mieru ēst to divas dienas pēc kārtas, bet trešo vairs ne. Tad padalāmies ar kaimiņiem un smejoties mēdzam teikt, ka mums ir pašiem sava Baldones ielas zupas virtuve.
