Leģendārās šķēpmetējas Ineses Jaunzemes un slavena ārsta slepenais mīlasstāsts

Nākamā olimpiete piedzima 1932. gada 21. maijā Pļaviņās. Mamma, izskatīgā Irmgarde Jaunzeme, vienīgā sīksti izdzīvojusī no vairākiem bērniem, šo spēju dāvinās arī Inesei – izturēt, izdzīvot, pastāvēt, nezaudējot vieglumu. Māte strādājusi Latvijas policijas pasu nodaļā, rakstījusi skaistā rokrakstā, atvērusi savu konditoreju, pratusi valodas, izglītojusies kultūrā, mācījusies dziedāt… Arī Inese skolā dejos, talantīgi zīmēs, dziedās korī un sapņos par medicīnas vai arhitektūras studijām. Netverama sajūta – neesmu sliktāka par citiem – bijis pirmais dzinulis. No leģendārās klavierskolotājas Tīlmanes visam mūžam paliks gudrība, ka svarīga ir domāšanas higiēna. 

Inese augusi bez tēva – māte vien rādījusi viņa foto no sporta žurnāla. To, ka viņš ir Vilis Rozenbergs, Latvijas čempions diska mešanā, un vēlāk emigrējis uz Kanādu, Inese uzzinās, jau būdama pieaugusi, kad ziņas arhīvā sameklēs jaunākā meita Vita. Skumjo beztēva tradīciju Inese aiznesīs arī savām meitām.

Zivju eļļa

Vidusskolas laikā Inese ienira sportā līdz ausīm – grūda lodi, spēlēja basketbolu Dinamo biedrībā Daugava, startējot kā otrā plāna spēlētāja. Neiekļuva republikas izlasē, toties par algu trenēja basketbolistus iesācējus. Tad nāca piedāvājums izmēģināt jaunu sporta veidu – šķēpmešanu.

Inese augusi bez tēva – māte vien rādījusi viņa foto no sporta žurnāla.

Padomju Latvijā ar to noņēmās retais, un Inese ziņkāri pieteicās sacensībās. Jau pirmajā reizē viņa ieguva trešo vietu. Tad meitenes redzeslokā nonāca vīrs, kurš pats gatavoja šķēpus, – Edgars Birkavs. Viņš pirmais ierādīja, kā pareizi jāmet un kā no kopā salīmētām līstītēm šķēps jāizgatavo: kā ar stikla gabalu jāslīpē līdz apaļam gludumam, kā jāuzliek metāla uzgalis. 

Bet 20 gadu vecumā sākās dīvains laiks: mīlestība, grūtniecība un salauzta sirds. Pārņemtība, smaga vilšanās. Un rūdījums. Imants Gailis bija sprinteru treneris – elegants, talantīgs, bet saltu sirdi.