Pavasara piedāvājums ar 75% atlaidi 
Kā tev izdevās sakrāt naudu no pieticīgiem ienākumiem? Pieredze un ieteikumi
Lai sakrātu simts eiro, nauda vienkārši ir jāatliek. Lai sakrātu vairāk, ir jābūt kādai sistēmai. Piecas sievietes dalās savos uzkrājumu veidošanas noslēpumos, savukārt finanšu speciāliste izvērtē, ko no katra stāsta varam mācīties. Konsultē Karīna Kulberga, sieviešu finanšu neatkarības kustības She Owns dibinātāja, raidieraksta Vairāk naudas ar Karīnu Kulbergu vadītāja.
Lauma Lūse-Kreicberga
Foto: Shutterstock
Krāju un aizdodu ar procentiem
Maija, 42 gadi: «Uzkrājumus veidoju kopš 22 gadu vecuma, jo man ir svarīgi, lai neparedzētos brīžos nebūtu jāprasa citiem vai jāņem kredīts. Man vajag šo drošības sajūtu, un ir bijušas reizes, kad iekrājums izrādījies patiešām glābiņš. Kad sāku krāt, atliku visas piecdesmit centu monētas; pieaugot algai – viena un divu eiro monētas. Vēlāk sīknaudu samainīju pret piecdesmit eiro banknotēm. Gadu gaitā ir mainījies tas, ka varu atlikt vairāk. Tā kā man bija mērķis ātrāk nomaksāt dzīvokļa kredītu, pēdējos gados papildus krāju naudu bankā Drošības spilvenā. Lai uzkrājumu neredzētu, biju izvēlējusies opciju, kas naudas summu padara neredzamu. Tagad kredītu esmu atdevusi. Mans princips ir tāds, ka naudu vienmēr atlieku algas dienā un tad mēģinu iztikt. Ja nu galīgi nesanāk, iegrābjos ietaupījumos. Mēnešos, kad paredzēti lielāki pirkumi, iespējams, vispār neko neuzkrāju, bet nākamajā mēnesī turpinu iesākto.
Ja man kādā jubilejā uzdāvina naudu, to pievienoju ietaupījumiem. Katru mēnesi arī veicu 80 eiro iemaksas pensiju 3. līmenī. Vēl esmu ieguldījusi pāris tūkstošus eiro kāda paziņas biznesā – viņš iepērk remontējamas automašīnas, salabo tās un pārdod dārgāk, un reizi mēnesī atgādā man peļņas procentu. Jebkurā brīdī ieguldīto summu varu izņemt, bet pagaidām nav bijis vajadzības šo naudas plūsmu apstādināt. Vēl es aizdodu naudu ar 20 procentiem un procentus ielieku zeķē. Protams, nav garantijas, ka man šī nauda tiks atdota, taču aizņēmēji zina – ja neatdos, viņiem vairs nebūs iespējas lūgt palīdzību. Šobrīd esmu aizdevusi aptuveni četrus tūkstošus eiro.»
Ko no šā stāsta var mācīties?
Vērtē finanšu speciāliste: «Man ļoti patīk Maijas risinājums aizsūtīt naudu uz krājrīku un izvēlēties nosacījumu, ka tā kļūst neredzama, – šī pieeja var palīdzēt tām sievietēm, kurām ik pa laikam rodas vēlme ielīst uzkrājumos. Naudas atlikšana uzkrājumiem algas dienā ir brīnišķīga metode – jo ātrāk naudu atliekam, jo tas ir vieglāk paveicams. Uzkrājot to, kas paliks pāri mēneša beigās, var gadīties, ka nebūs vairs, ko atlikt uzkrājumiem. Maija arī domā par naudas uzkrājumu ilgtermiņā, ieguldot pensiju 3. līmenī un investējot. Investīciju veids gan ir diezgan neordinārs, bet, ja viņai tas der un šī metode strādā, arī tāds var būt viens no veidiem, kā likt naudai pieaugt. No finansista viedokļa raugoties, tas ir ļoti tiešs, droši vien arī laiku patērējošs, kā arī augsta riska ieguldījuma veids. Savā ziņā Maija ir kā maza banka vai krājaizdevu sabiedrība, taču droši vien viņa ir rūpīgi izvērtējusi visus riskus. Jā, viņa no 4 tūkstošiem eiro var nopelnīt 20 %, bet jārēķinās, ka 10 % vai vairāk naudas kāds var arī neatdot vai atdot vēlāk, nekā solīts.»
Uzkrājumiem atvēlu 15 procentus
Inga, 48 gadi: «Kopš pati sāku pelnīt, man ir divi krāšanas virzieni: desmit procentus krāju izvirzītajiem mērķiem gada ietvaros un piecus procentus atlieku nebaltai dienai, pārskaitot uz neaizskaramo kontu – to vēl nekad neesmu izmantojusi. Naudu gada mērķiem (piemēram, ceļojumiem un pasākumiem) krāju tikai skaidrā naudā, jo man patīk to pārskaitīt. Katram mērķim ir atsevišķa aploksne, un, tiklīdz mērķis ir sasniegts, parādās jauna aploksne, uz kuras tiek uzrakstīts jaunais mērķis.
Šādi mazie mērķi sniedz sajūtu, ka dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi un neko no dzīves priekiem nepalaižu garām.
