Ar Indijas sauli sirdī. Initas Silas skaistā atzīšanās mīlestībā

Atminos, pirmajā reizē, prombraucot no Indijas, abas ar draudzeni raudājām un sajutāmies gan vainīgas – kā varam būt tik laimīgas, ja esam prom no mājām un mīļajiem –, gan neizpratnē: kāpēc tik ļoti skumstam par šķiršanos no cilvēkiem, kurus pirms mēneša pat nepazinām? Vismaz par sevi varu teikt, ka tur pirmo reizi iepazinu līdz šim neatklātu iekšēju mieru un harmoniju un sajutu siltu, neuzbāzīgu, maigu un tīru mīlestību. It kā Indija mani cieši apskautu un samīļotu. Jā, kā mamma paņemtu klēpī. Vienalga, vai Indijā esmu bijusi viena pati, divatā ar draudzeni vai nelielā grupiņā, vienalga – ziemeļos, vidienē vai dienvidos – esmu šo mīlestību vienmēr sajutusi. Indija nav perfekta, protams, ka ne. Bet tieši tas man patīk, jo arī es neesmu perfekta.