Rīga +23°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad mani palūdza par šo uzrakstīt, domāju – bet kas tur īpašs? Guļ pliks cilvēks nūdistu pludmalē, un viss. Un vēl citi pliki cilvēki – tādi paši nūdisti – gulšņā ja ne gluži blakus, tad gana drošā attālumā. Tiesa, kā esmu novērojusi, tie īstie jeb īstenie nūdisti pārsvarā stāv kājās, sevišķi vīrieši.
Vispār es sevi par nūdisti neuzskatu. Jo nūdisms – tas tomēr ir dzīvesveids. Interneta tīmeklis uzskata, ka nūdisms ir «neseksualizēta atkailināšanās privātā vai publiskā vidē, dzīvesveids un subkultūras kustība, kas aizstāv un atbalsta šo dzīvesveidu». Šis nebūs īsti par mani. Neko neaizstāvu, publiskā vidē atkailinos tikai jau pieminētajā nūdistu pludmalē visvairāk praktisku apsvērumu dēļ, lai gan ikdienā nevalkāju ne kleitas ar dziļiem dekoltē, ne mini. Kas gan tie par praktiskiem apsvērumiem, vai man trūkst naudas kaut vai niecīgākajam peldkostīmam? Nē, peldkostīmi man ir pat vairāki, un nav arī tā, ka principiāli eju tikai uz nūdistu pludmali. Bet, atgriežoties pie praktiskā, – man tiešām nepatīk, kā izskatās iesauļotas peldkostīma aprises.
Mana gaume nekādi nevar pieņemt krītbaltas krūtis un baltu dibenu, kad pārējais ķermenis ir saules zeltainā tonī.
Turklāt man ir paveicies – visas dzīves garumā esmu vasaras vadījusi tuvu jūrai, un tad jau ar pludmali veidojas citas attiecības, kur kailums ir pašsaprotams – vientuļā lauku pludmalē, kur līdz pamalei neredz nevienu dzīvu dvēseli, cilvēks nesauļojas peldkostīmā. Ja vien viņš nav tik kautrīgs, ka baidītos savu ķermeņi parādīt mākoņiem un kāpās mītošiem tauriņiem vai zaķiem.
Slapjais peldkostīms
Zinot manu nosacīto nūdismu, kāda paziņa teica: «Bet ir taču speciāli peldkostīmi, kad nekas neiesauļojas.» Varbūt. Bet es negribu. Gribu gulēt kāpās bez peldkostīma un brūnu dibenu. Negribu arī sauļoties slapjā peldkostīmā un esmu par slinku, lai ikreiz pēc peldēšanās pārģērbtos sausā – stiept uz pludmali divus peldkostīmus man liekas pārāk liela ņemšanās.
Sākums manai vēlmei sauļoties bez peldkostīma, kā jau minēju, radies kādā vientuļā Kurzemes piekrastes pludmalē. Tad nokļūsti piejūras pilsētas nūdistu pludmalē, kas nodalīta ar speciālu uzrakstu, lai pat muļķim skaidrs, ka tie plikie cilvēki nav sanākuši protesta akcijā, bet ir nūdisti.
Sākumā te iztiec bez peldkostīma augšiņas.
Tad, guļot uz vēdera, nospried, ka nav īpašas atšķirības – vai stringa galiņš, kas sasiets ar aukliņām vai pliks dibens, un parādi saulei savu pliko pēcpusi. Bez aukliņām. Nu un tad jau arī rodas drosme, ja vien tā to var saukt, pagriezties uz muguras un – visas aukliņas prom!
Pirmais bauslis – neblenzt
Tiesa, arī šajā kontekstā esmu nosacīti konservatīva. Pāri pludmalei no kāpām līdz pat jūras krastam pilnīgi plika neeju. Eju peldkostīmā. Tā jūtos labāk, un viss. Godīgi sakot, pat prātā nav nācis pliku dibenu iet pāri pludmalei jūrā peldēt. Kāpēc? Pirmkārt, tā ir mana iekšējā sajūta. Otrkārt, gar nūdistu pludmali pastaigājas arī ne nūdisti, un nevēlos viņu ikdienu krāšņot ar savu kailumu.
Es arī neguļu gluži tā, ka mana plikā sauļošanās redzama no jebkura pludmales punkta. Ir taču kāpas, un tās vajag izmantot. Kāpās nemaz īsti neredz – cilvēks kails vai peldkostīmā. Arī draugu kompānijas neaicinu iet uz nūdistu pludmali, un man pat nav neviena drauga nūdista. Ja neesmu viena, sauļojos kā lielākā daļa cilvēku – peldkostīmā.
Bet, ja nu ko esmu novērojusi, tad to, ka nūdistu pludmalē valda noteikta pieklājības etiķete, kuras pirmais bauslis skan: «Neblenzt!» Lūrēt uz kādu turpat netālu esošu tāda paša vai pretējā dzimuma pārstāvi ir slikts tonis.
Arī līst ar savu paladziņu pārāk tuvu nav nekāds smalkais stils – pludmale tomēr ir gana plaša.
Un vēl – dāmas, ja no šādas pludmales apmeklējuma attur bailes, ka kāds jums uzmāksies, nūdistu pludmale šai ziņā ir visai droša. Nūdistu kungi aizstāv dāmas, un, ja kāds apģērbts vērotājs (dažkārt gadās pa kādam eksemplāram) nolēmis pārāk lēni vilkties gar krastu, lai visu varētu kārtīgi aplūkot (vai vēl trakāk – blenzt no krūmiem), tad kāds labi iededzis un muskuļots nūdists viņam noteikti aizrādīs tā, ka vērotājs naski dosies savās gaitās.
Iepazīšanās kāpās
Reiz gan esmu piedzīvojusi situāciju, kad kāds jauns, kails vīrietis no attālākās kāpas vēlējās iepazīties, bet tas vairāk bija mulsinoši un nemaz ne biedējoši. Ļoti pieklājīga uzruna, ļoti pieklājīga vēlme iepazīties – Dievs dod, lai Tinderī un klubos valdītu tāda kultūra, un tikpat pieklājīga atvainošanās, saņemot atraidījumu. Un nekāda uzmācīga «nu, bet varbūt tomēr». Pie sevis nevarēju beigt spurgt, domājot, kā šāda divu pilnīgi kailu cilvēku iepazīšanās attīstās tālāk, jo viss jau redzēts pirmajās sekundēs. No otras puses – šis varētu būt tas gadījums, kad nenopirksi kaķi maisā.
Kā uz manu vēlmi sauļoties nūdistiņā reaģē vīrs? Teiksim tā – sajūsmā viņš nav, uz nūdistu pludmali līdzi nenāk, bet arī greizsirdības scēnas nerīko. Šajā ziņā ideāls risinājums, ir, piemēram, Klaipēdā – kopējā pludmale visiem apģērbtajiem ļaudīm un īpaša sieviešu pludmale dāmām, kas vēlas sauļoties kailas vai topless. Un visi draudzīgi sadzīvo. Vai Barselonas pludmale – bez peldkostīma augšiņas sauļojas ne viena vien, un, jā, turpat kopējā pludmalē. Neesmu novērojusi, ka kāds vīrietis sēdētu un uzbāzīgi blenztu uz šīm dāmām.
Droši vien tas ir stāsts par brīvības izjūtu. Brīvības izjūtu, kas ļauj nekautrēties no sava ķermeņa un atklāt to tieši tik, cik vien katrs cilvēks vēlas, turklāt vietās, kur tas ir legāli. Un brīvības izjūtu, kas ļauj pieņemt otra kailumu bez nosodījuma. Jo varbūt cilvēkam tiešām gluži vienkārši ļoti nepatīk iesauļotas peldkostīma lencītes.
Lasi vēl:
