Latvijas gada labākais pavārs Heinrihs Erhards: Man ir svarīgi būt labākajam manai ģimenei

Gatavošana
Zane Piļka-Karaļeviča
28. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: NO PRIVĀTĀ ARHĪVA UN NO PUBLICITĀTES MATERIĀLIEM
«Tas ir tikai sākums», PDz saka Grand Hotel Kempinski Riga pavārs, kurš oktobra sākumā tika atzīts par gada labāko pavāru Latvijā.

Sapņo par pavāru olimpiskajām spēlēm

Pavāra Heinriha Erharda vārds līdz šim vairāk bija pazīstams restoratoru un gardēžu vidū. Pēc uzvaras konkursā Latvijas 2020. gada pavārs par viņu uzzināja plašāka sabiedrība. Savulaik šo titulu izcīnījuši arī tādi Latvijā pazīstami pavāri kā Raimonds Zommers un Dinārs Zvidriņš. Heinrihs stāsta, ka viņa mērķis ir kļūt par vienu no labākajiem šefpavāriem, un uzvara konkursā viņu ir pietuvinājusi šim mērķim.

«Tas ir mazs solītis ceļā uz to. Mans mērķis ir būt nevis titulētākajam, bet gan gudrākajam un interesantākajam. Jo sapratne par to, kas ir labākais, katram ir cita. Man ir svarīgi būt labākajam manai ģimenei un tuvākajiem cilvēkiem, kas man ir apkārt,» atzīst Heinrihs.

Uz jautājumu, vai pasaulē ir konkurss, kurā uzvarēt ir katra pavāra sapnis, viņš atbild: «Protams! Tas ir pasaulē slavenākais pavāru konkurss Bocuse d’Or.

Tas ir kā olimpiskās spēles pavārmākslā, uzvarēt tajā ir prestiži. Ja vien būs tāda iespēja, noteikti piedalīšos.

Būtībā tas arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ startēju Latvijas sacensībās, jo no sākuma ir jāuzvar lokāls konkurss un tikai tad vari iet tālāk. Pagaidām gan neviens no Latvijas Bocuse d’Or godalgas nav saņēmis, tāpēc dalība man būtu pamatīgs izaicinājums.»

Konkursam gatavojas gadu

Heinrihs uzskata, ka pavāru konkursā uzvar nevis tas, kurš labi gatavo, bet tas, kurš ir cītīgi gatavojies. «Kopumā aktīva gatavošanās ir prasījusi man gadu. Saņēmu sertifikātu no pasaules šefpavāru asociācijas un vebinārā apguvu, kā piedalīties pasaules līmeņa sacensībās, kādi kritēriji ir jāievēro. Tas ir kas vairāk par vienkārši gatavot garšīgu un skaistu ēdienu,» stāsta viņš. Tiek vērtēts gan tas, kā gatavo, gan tas, cik tīra gatavošanas laikā ir virtuve, kā un kādus instrumentus lieto.

«Pēdējos trīs gadus apmeklēju dažādus konkursus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Vēroju, kā piedalās kolēģi no citām valstīm, – interesants, izzinošs process.»

Mēnesi pirms konkursa dalībnieki tika informēti, no kādiem produktiem būs jāpagatavo trīs ēdieni un ka tēma būs Novada garša.

«Nolēmu smelties iedvesmu no Latvijas novadu mākslinieku darbiem. Atradu kompozīcijas, kuras man iepatikās, un gudroju, kā izskatīsies mans ēdiens. Palīdzību lūdzu mākslas ekspertiem, lai izvēlētos piemērotākos darbus,» atklāj pavārs. Žūrija bija sajūsmā ne tikai par ēdienu garšu, bet arī vizuālo noformējumu.

Cik svarīga pavāram ir atpazīstamība? «Mūsdienās jebkuram cilvēkam, kurš aktīvi darbojas šajā profesijā, tā ir svarīga. Taču nav tā – jo atpazīstamāks, jo labāks. Man popularitāte nav pašmērķis. Ja es to būtu gribējis, sen jau būtu ieguvis,» atzīst pavārs.

Heinrihs par pavāru strādā jau 20 gadus, bet jaunībā tā nebūt nebija viņa sapņu profesija.

«Kulinārija mani vienmēr ir interesējusi kā hobijs. Pēc vidusskolas sāku studēt arhitektūru, taču mācības pametu. Tad aizgāju studēt uz Restorānu Servisa skolu, kuru veiksmīgi absolvēju. Mana pirmā darbavieta bija pie Elmāra Taņņa restorāns Čarlstons, taču vieta, kur tiešām iemīlēju savu profesiju, bija viesnīcā Grand Palace,» pieredzē dalās titulētais pavārs. Pa šo laiku Heinrihs strādājis vairākos Latvijas restorānos un stažējies ārvalstīs, tomēr par savām otrajām mājām sauc Grand Hotel Kempinski Riga.

Heinriha Erharda konkursa darbi

Iedvesmu tiem viņš rada Latvijas novadu mākslinieku kompozīcijās.

Lietoju pats un citiem iesaku!

  • Sifons

Šis ir vērtīgs gadžets virtuvei, jo ar to ļoti ātri un viegli var uzputot putukrējumu vai jebkuru citu krēmu. Tajā var gatavot arī dažādas mērces. Sifonu ērti glabāt ledusskapī.

  • Pavāra deglis

Ar to var apdedzināt gan slaveno desertu creme brulee, gan arī dārzeņus vai gaļu, ja nav pieejama atklāta uguns. Tad tie iegūst tādu kā grila un dūmu garšu.

  • Plāksnīte

Ļoti praktiska lieta virtuvē. Ar šādu plastikāta palīgierīci ērti tīrīt dēlīšus un citas virsmas. Piemēram, ar to ļoti ērti nostumt no dēlīša traukā sagrieztās sastāvdaļas vai savākt jebko no virtuves virsmas.

  • Dehidrators – kalte

Kalte ir vērtīga, jo tas ir labs veids, kā uzglabāt rudens un meža veltes, izkaltēti produkti aizņem mazāk vietas. Apstrādāt var visu – dārzeņus, sēnes, ogas… Protams, kaltēšanai var izmantot arī cepeškrāsni, bet tad temperatūra nebūs tik precīza. Dehidratoram ir speciāli plastikāta sieti, no kuriem ļoti viegli produktus noņemt. Kaltējot krāsnī, vienmēr kaut kas kaut kur pielīp, bet ar šo ierīci tādu problēmu nav.

  • Vakuuma trauks

Tvertne ir aprīkota ar speciālu minisūkni, caur kuru no konteinera tiek izvadīts liekais gaiss. Piemēram, šādā konteinerā mēs taisām poraino šokolādi. Iepildām šokolādi, izvelkam gaisu, pēc tam tā masa paceļas, un tad to iesaldējam. Sanāk brīnišķīga, poraina mājās gatavota šokolāde.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+