Rīga +12°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Mana sieviņa Ilzīte, kuru saucu par savu Dievieti, devās mūžībā. Tagad esmu palicis četrās sienās viens,» PDz saka šlāgermūziķis Aigariņš jeb Aigars Ikšelis. Viņš ir neredzīgs un mitinās Cēsu Neredzīgo biedrības daudzdzīvokļu nama 34 kvadrātmetrus nelielajā dzīvoklītī. Ilze pēkšņi nomirusi novembrī.
«Sievas aiziešana bija tik pēkšņa – insults, par kuru nekas iepriekš neliecināja. Viņa bija ļoti emocionāla, kreņķējās par netaisnībām. Kā jau grāmatvede, sieviņa bija ļoti godīgs cilvēks. Skaista, gudra, vieda. Par tādu sievu sapņoju jau kopš agras jaunības. Viņa bez vārdiem nolasīja visas manas iegribas,» ar lielu mīlestību par dzīvesbiedri stāsta mūziķis. «Viņa bija ārkārtīgi maiga. Pirmais, kas mani atbruņoja, bija balss. Tā bija tik mierīga! Viņa man bija viss, un man nekā netrūka. Biju tik laimīgs,» teic Aigariņš.
«Ar Ilzi mums bija liela mīlestība, un laikam tādēļ Dievs man viņu atņēma.
Ieraudzīja, ka man tik labs cilvēks līdzās un paņēma sev. Dievam jau sliktus cilvēkus nevajag,» spriež mūziķis.
«Nepietiek ar to, ka pirms pusgada aizgāja mana Ilzīte, 20. maijā mūžībā devās brālis. Vienkārši nokrita, un viss… Un tagad – jūnija sākumā – devos uz brālēna bērēm. Par daudz manā dzimtā kaulainā ar izkapti vicinās, trāpa man tuviem cilvēkiem,» saka viņš.
Par to, kā tagad rit Aigara ikdiena vientulībā un kā viņš tiek galā ar sadzīvi, lasiet žurnālā «Privātā Dzīve»!
