• Šobrīd

    weather img

    Rīga +7°C

    Baudpilns naktsmiegs

    Mammu blogi
    Līva Lauska-Luca
    4. oktobris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Nereti nākas saskarties ar māmiņu stāstiem par briesmīgiem naktsmiegiem, jo īpaši bērniņa pirmajā dzīves gadā. Pati esmu tādus lasījusi, šķiet arī rakstījusi un noteikti piedzīvojusi.

    Šobrīd manam pirmajam bērniņam ir 4 gadi, otrajam tūlīt būs 2 gadiņi, savukārt trešais bērniņš vēl nav piedzimis. Mazā divgadīgā princesīte ir izaugusi no sava pirmā dzīves gada, savukārt trešais bērniņš šajā posmā vēl nav iesoļojis un es kā māmiņa nesen apjautu to, cik laimīga esmu, jo varu izgulēties.

    Šī apjausma atnāca pie manis brīdī, kad sarunā ar kādu māmiņu viņa dalījās ar savu pieredzes stāstu par ne visai labi izgulētu nakti, par viņas mazo zīdainīti, kurš vairākas reizes pa nakti cēlās augšā un īpaši pieprasīja viņas rūpes par to.

    Un tad es aizdomājos, kurā brīdī man savs nakstsmiegs atkal bija kļuvis par normālu dzīves sastāvdaļu, par tādu, kuru esmu piemirsusi pienācīgi novērtēt?

    Jau labu laiku mazā princesīte guļ savā gultiņā, abiem kopā ar lielo brāli ir sava istaba, divstāvu gulta un brīnišķīgs nakstsmiegs. Abi mazie vakarā tiek nolikti gulēt un viss, arī es varu doties gulēt. Mierīgi ieritināties pati savā gultiņā, bez bērnu klātbūtnes, aizmigt un ideālā variantā pamosties no rītā pirmā vai no mazo brīnumiņu ienākšanas guļamistabā.

    Protams pārsvarā vēl joprojām ir naktis, kad mazā princesīte ieraudas un pamostas, taču, lai viņa atkal iemigtu, pietiek ar to, ka es atnāku pie viņas, iedodu padzerties ūdentiņu, noglāstu viņu, apsedzu un sekundīti pasēžu blakus. To nekādi nevar pielīdzināt tikko dzimuša bērniņa vajadzībām brīdī, kad viņš naktī pamostās, lai saņemtu māmiņas atbalstu. Šobrīd man atliek tik daudz, cik piecelties, 5 minūtes sava laika veltīt savam bērniņam un es atkal varu doties baudīt naktsmiegu.

    Neskatoties uz to, ka gaidu trešo bērniņu un puncis ir pietiekami liels, lai ierobežotu manas fiziskās iespējas gulēt kā es vēlos, es tomēr varu izgulēties. Ar mazo puncī gulēt ir krietni vieglāk, kā tad, kad viņš ir piedzimis un guļ man blakus. Gulēšana uz sāniem īpaši nemazinās, grūtniecības laikā to nosaka punča apmēri, pirmajā bērniņa dzīves gadā – nakts barošana, tikai tam vēl klāt var nākt pamperīšu maiņa un mazā mierināšana. Šķiet uz vēdera neesmu gulējusi pēdējos piecus gadus! Un tomēr, šī apjauta nāca tieši laikā, jo drīz es tiešām nevarēšu baudīt netraucētu naktsmiegu. Tik labi, ka šobrīd varu to novērtēt un izbaudīt :)

     

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+