• Bērns pumpās! Ko darīt?

    Mans Mazais
    Zane Blanka
    Zane Blanka
    9. maijs
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Var būt simtiem iemeslu, kāpēc bērnam uzmetas pumpas. Ne vienmēr uzreiz skaidrs, kas tās izraisījis, bet labāk to noskaidrot, jo pumpas ne vienmēr ir tik nevainīgas, kā izskatās. Skaidro Gunta Laizāne, bērnu infektoloģe Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā.

    Vai ar pumpām jādodas pie ārsta?

    Pumpas var būt niezošas, ūdeņainas, kā izsitumi, kā asinsizplūdumi, izkaisītas pa visu ķermeni, lokalizējušās vienuviet, lielas, mazas, gludas, uztūkušas. Dažādas! Tās var būt vienas pašas vai kopā ar citiem simptomiem. Tās var uznākt un pāriet, var parādīties un kļūt arvien vairāk. Scenāriju ir ļoti daudz, turklāt, kā saka bērnu infektoloģe Gunta Laizāne, pumpas, pat tās, kas izskatās visai nevainīgas, nevajag novērtēt par zemu. Tās vajag piefiksēt, novērot un vērsties pie ārsta.

    Protams, ir situācijas, kad ārsts nav jāmeklē nekavējoties, bet var mēģināt tikt galā pašu spēkiem.

    Šāda rīcība gan pieļaujama tikai un vienīgi tad, ja pumpas ir pazīstamas – tādas bērnam jau ir bijušas un ir pilnīgi skaidrs, kāpēc atkal uzradušās, vai nepārprotami zināms, kas tās ir par pumpām. Piemēram, bērns saēdies mandarīnus vai šokolādi un uz ādas ir alerģiska reakcija, kas mazajam atkārtojas katru reizi šajā situācijā. Vai arī vecākajam bērnam ir vējbakas un tieši tādas pašas pumpas parādās arī jaunākajam. Tāpat pie ārsta uzreiz var neskriet, ja ir pilnīgi skaidrs, ka pumpas radušās no odu kodumiem vai tas ir, piemēram, labi pazīstams atopiskā dermatīta saasinājums.

    Pumpas var būt bīstamas

    Citādi ir tad, ja pumpu izcelsmes iemesls īsti nav skaidrs. Tad gan tās noteikti būtu jārāda ārstam, uzsver Gunta Laizāne. «Pumpu izcelsmei var būt daudzi dažādi fona faktori, un tikai ārsts drīkst būt tas, kurš pasaka – ar šīm pumpām varat mierīgi dzīvot tālāk un gaidīt, kad pāries. Par pumpām nevajadzētu mēģināt ģimenes ārstam stāstīt pa telefonu, arī tā nav iespējams tās pienācīgi novērtēt. Vienkāršākos gadījumos var mēģināt tās nobildēt un aizsūtīt ārstam, tomēr vislabāk atrādīt klātienē,» skaidro infektoloģe.

    Tāpat vecākiem jānovēro bērna vispārējā pašsajūta, jāfiksē, ja parādās arī citi simptomi – paaugstināta temperatūra, izteiktāka miegainība, pumpas izmetušās ļoti specifiskās un konkrētās ķermeņa vietās (piemēram, uz plaukstām vai pēdām), varbūt ir apziņas traucējumi.

    Varbūt pumpas sākušas veidoties ap kādu jau iepriekš iegūtu brūci. Skaidrības labad jāpiebilst, ka pumpas ārsti nesauc vis par pumpām vai izsitumiem, bet lieto tādu jēdzienu kā ekzantēma, ar to domājot dažādus veidojumus uz ādas. Kopumā visas ekzantēmas var iedalīt alerģiskās un nealerģiskās. Turklāt, kā apstiprina Gunta Laizāne, alerģiskās ir sastopamas retāk, un vecāki bieži vien daudzas pumpas, ko nevar izskaidrot, par tādām uzskata un tālākas atbildes nemeklē.

    Nekādā gadījumā nevajadzētu pieņemt, ja ģimenes ārsts saka, ka nav īsti skaidrs, kas tās ir par pumpām.

    Ja pumpas šķiet aizdomīgas un uzreiz nav nosakāms, kas tās izraisījis, jādodas pie speciālista, kas to varēs izdarīt. Galvenais, kas būtu jāsaprot, – vai šīs pumpas ir miermīlīgas un var ļaut tām pāriet vai tomēr tās varētu būt bīstamo pumpu kategorijā, kad ir jārīkojas. «No pieredzes zinu teikt, ka sākumā visas pumpas vecākiem var šķist pavisam nevainīgas. Mazs pleķītis, tāds kā asinsizplūdums, kas pēkšņi sāk strauji attīstīties un var būt nopietnas slimības simptoms, piemēram, meningokoka infekcijai vai sepsei. Tieši tāpēc ir tik svarīgi katru pumpu, kuras izcelsme nav skaidra un kura šķiet kaut kādā ziņā īpatnēja, uzreiz parādīt ārstam,» saka Gunta Laizāne.

    ALERĢISKĀS PUMPAS Alerģiskās pumpas visbiežāk saistītas ar uzturu. Vecāki parasti zina, kurus produktus bērnam nevajadzētu ēst vai ar kuriem nevajadzētu pārlieku aizrauties. Protams, laiku pa laikam bērns pagaršo kaut ko jaunu, un tas vienmēr saistīts ar zināmu risku. Īpaši jutīgi var būt tie bērni, kuru vecāki ikdienā ļoti uzmanīgi seko līdzi bērna ēdienkartei, uzskata Gunta Laizāne. «Ja vecāki uzturā lieto un bērnam dod tikai bioloģiski tīru pārtiku, bērns, saskaroties ar kādu ēdienu vai produktu, kas tāds nav, protams uzreiz var iedzīvoties pumpās,» saka infektoloģe. «Ar šo es noteikti negribu teikt, ka bērniem nevajag dot bioloģisku, labu pārtiku, vienkārši jārēķinās, ka, aizejot, piemēram, uz bērnudārzu, kur šādas pārtikas nav, vai nonākot ballītē, kurā ir našķi no parasta veikala, nevis bioloģiskās lauksaimniecības, var piedzīvot kādu reakciju, jo organisms nav pieradis.» Bieži vien vecāki, gribot labu (īpaši slimību sezonā), mēdz aizrauties ar dažādu veselīgu, vitamīniem bagātu produktu ieviešanu bērnu uzturā. Piemēram, dod bērnam daudz citrusaugļu, lai nodrošinātu viņu ar C vitamīna rezervēm, vai lieto citus imunitāti stiprinošus dabas produktus, piemēram, uz bišu produktu bāzes, kas arī var būt izteikti alerģiski.

    Arī it kā nevainīgā burkānu sula (vai jebkura cita koncentrēta svaigā sula) var radīt izsitumus uz ādas.

    Un ne jau tāpēc, ka šie produkti būtu apstrādāti ar ķimikālijām, bet tāpēc, ka dabīgo vielu koncentrācija organismam ir pārāk augsta, un tas parādās kā pumpas. Alerģiskas reakcijas pumpu veidā var būt raksturīgas arī bēbīšiem, kas tikai uzsāk ēst lielo cilvēku ēdienu. Tāpēc speciālisti iesaka sākt ar vienu produktu un vērot, kā mazais reaģē, un tad pakāpeniski pievienot bērna ēdienkartei pa vienam produktam klāt. Par alerģiskākiem tiek uzskatīti košo krāsu dārzeņi un augļi – oranžie, sarkanie; par mazāk alerģiskiem – tie, kas ir zaļā, dzeltenā krāsā.

    Alerģiska ādas reakcija var būt arī no ādas kontakta ar kādu vielu – vai tas būtu veļas pulveris, ar ko mazgātas drēbes, vai varbūt kaut kas, kas saglabājies jaunās drēbēs, kuras pēc nopirkšanas nav izmazgātas.

    Lai izvairītos no šādām reakcijām, pilnīgi visu bērna apģērbu, kam būs tieša saskare ar ādu, pēc nopirkšanas iesaka mazgāt, jo nav zināms, kādos apstākļos tas ražots, uzglabāts, pārvadāts, kā bijis iesaiņots, pirms nonācis veikalā. NEALERĢISKĀS PUMPAS Pumpas, kas nav saistītas ar alerģiju, var rasties dažādu iemeslu dēļ. Lūk, biežāk izplatītie!

    • Pumpas var būt simptoms kādai augšējo elpceļu slimībai.
    • Rudenī, ziemas sākumā visbiežākais slimību ierosinātājs ir enterovīrusu infekcija, ko parasti atpazīst pēc caurejas un vemšanas, taču, izrādās, enterovīrusiem ir daudz apakštipu, kas var izpausties dažādi. Arī pumpas var būt viena no izpausmēm, turklāt katram tās var būt atšķirīgas.
    • Tipiskās bērnu infekcijas. Skarlatīna, masalas, masaliņas, vējbakas. Visām šīm infekcijas slimībām ir skaidras un specifiskas pazīmes, pēc kurām tās viegli pazīt, turklāt izsitumi uz ādas nekad nav vienīgā pazīme, bet kombinējas ar citām. Tas gan nenozīmē, ka vecākiem pašiem vajadzētu noteikt diagnozi. Vienmēr jākonsultējas ar ārstu.
    • Insektu kodumi. Odi, blusas un citi kodēji parasti atstāj koduma vietā izsitumu, kurš niez, sākumā ir uztūcis. Vecāki nereti neiedomājas, ka pie bērna pumpām vainīga kāda blusa. Blusu kodumi parasti lokalizējas vietās, kur ir cieši piegulošs apģērbs – zem apakšbiksīšu gumijas, zem zeķu gumijas –, un izkārtojas rindiņā cita aiz citas vai tādā kā čupiņā. Blusas koduma vidū ir punktiņš, apkārt apsārtums, un ļoti niez. Cilvēkam var iekost gan dzīvnieku, gan cilvēku blusa. Cilvēku blusas vairojas ļoti ātri, tāpēc viegli atnest no bērnudārza. Ja piedevām mājās ir kāda smilšaina dēļu sprauga, viņas tur var apmesties uz dzīvi.
    • Vēl viens pumpu vaininieks var būt kašķa ērcīte, kas izraisa to, ko tautā dēvē par kašķi. Kašķi var dabūt no kontakta ar kādu, kam tas jau ir, un tas ir ļoti lipīgs. Ārstējams viegli, bet ķēpa liela, jo jāiznīdē arī no mēbelēm, mantām, gultas veļas. Kašķa izsitumi ļoti niez, un tos var pazīt pēc diviem punktiņiem, kas ir tuvu viens otram, – pa pirmo ērcīte ielien zem ādas, pa otro izlien ārā. Izsitumi lokalizējas uz plaukstu virspusēm, bet var būt arī uz vēdera, pēcpuses.
    • Dažkārt pumpas saistītas ar kādu ādas sēnīti, ko var iegūt, piemēram, pēc saskarsmes ar kādu dzīvnieku, kas to pārnēsā. Sēnītes gadījumā tas parasti ir ilgstoši niezošs izsitums, kas mēdz augt arvien lielāks. Tas var būt pat tikai viens pleķītis, kas niez, zvīņojas un ne vienmēr izplatās pa visu ķermeni.
    • Ja bēbītim muguras rajonā parādās mazi sarkani izsitumi, tā var būt sviedrene, kas mēdz rasties, ja mazais bijis pārmēru saģērbts. Ja šie izsitumi neprogresē, pēc vannošanās pazūd un bērniņš citādi jūtas labi, visticamāk, tā vienkārši ir ādas reakcija uz sasvīšanu.

    Kā kopt pumpas?

    • Uz tām var smērēt niezi mazinošus līdzekļus, kas aptiekās nopērkami bez receptes. Tie ir geli vai ziedes, kas mazina diskomfortu.
    • Iekšķīgi lietot antihistamīna preparātus, ņemot vērā bērna vecumu. Tie arī nopērkami aptiekās bez receptes.
    • Dezinficēt izsituma vietas, īpaši, ja bērns tās kasa, lai izvairītos no iekaisuma. Šim nolūkam vislabāk izvēlēties joda šķīdumus uz ūdens bāzes, nevis spirtu saturošus preparātus, kas bērnam kodīs.
    • Ja uz sakasītajām pumpām izveidojušās kreveles, ar tām neko īpaši nevajag darīt, vien jāraugās, lai mazais tās neplēš nost, jo tā paildzinās dzīšanas process un var palikt arī kosmētisks defekts. Ja mazais kreveli tomēr noplēš un apakšā ir jēlums, to var dezinficēt ar joda šķīdumu.

    SVARĪGI! Arī, ja ārsts apstiprinājis, ka pumpas var ārstēt mājās, taču tās nemazinās vai to pat kļūst vairāk, vēlreiz jāvēršas pie ārsta!  

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē